5000 eiro alga vadītājiem un 7000 atlaisto – valsts pārvaldes reforma  (248)

Valsts pārvaldes reformu plānu 2017. – 2019. gadam trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputātiem prezentēja VK direktors Mārtiņš Krieviņš, uzsverot nepieciešamību pieņemt drosmīgus lēmumus, lai iecerētie plāni nepaliktu tikai uz papīra. "Singapūra un Apvienotā Karaliste, kas uzskatāmas par valstīm ar veiksmīgu valsts pārvaldes sistēmu, nemitīgi eksperimentē. Viņi nebaidās veikt dažādus mēģinājumus, meklējot pareizo risinājumu," valsts pārvaldes labos piemērus pasaulē ieskicēja Krieviņš.

"Viņi apzinās, ka dažreiz pēc ieguldījumiem nekas nesanāk un saprot – beigtais zirgs pats no sevis kustēties nesāks," bailes par reformu nepieciešamību centās kliedēt Krieviņš. Latvijas gadījumā VK noteiktais pamatjautājums reformām ir – "Kā mēs varam ieguldīt mazāk, produktīvāk un gudrāk?"

"Pēc iziešanas no finanšu krīzes, kad tiešā valsts pārvalde tika samazināta par aptuveni 20 tūkstošiem cilvēku, funkciju un uzdevumu apjoms ir tikai palielinājies, kamēr atalgojums ir palicis krīzes laika līmenī," secinājusi VK. Valsts pārvaldē strādājošo atalgojums ir mazāks par privātajā sektorā strādājošo atalgojumu visās 16 mēnešalgu grupās.

Turklāt, jo augstāka darbinieka kvalifikācija, jo zemāks atalgojums – 15. un 16. mēnešalgu grupā 125 valsts pārvaldē strādājošie saņem vien 36% no tās summas, kas ik mēnesi iekrīt privātajā sektorā līdzvērtīgos amatos strādājošo maciņos. "Līdz ar to konkursos uz valsts iestāžu vadītāju amatiem izvēle ir noplakusi," uzsvēra Krieviņš, piebilstot, ka ar entuziasmu vien darbiniekus ir grūti pievilināt.

Vidējā svērtā alga valsts pārvaldē ir 797 eiro, taču teju 25 tūkstoši mazāk kvalificētajās mēnešalgu grupās strādājošo saņem vēl zemāku atalgojumu. "Atalgojumu virs 1000 eiro saņem 5000 līdz 6000 cilvēki. Nedomāju, ka ir pamats satraukumam par lielām algām valsts pārvaldē," norādīja Krieviņš.

VK iecerējusi celt algu griestus valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātā apjoma – aptuveni 5000 eiro pirms nodokļu nomaksas vadības līmeņa darbiniekiem. Lai to panāktu, nodarbināto skaitu tiešajā pārvaldē plānots samazināt par 7-10%, likvidēt lielu daļu vakanto vietu (tādu ir ap 3000), kā arī iesaldēt jaunu amatu veidošanu. Mērķis ir atbalsta funkciju pakāpeniska centralizēšana, jo vislielākais valsts budžeta iestādēs strādājošo skaits pilda grāmatveža, IT speciālista u.c. atbalsta funkcijas.

"Diez vai visiem ir vajadzīgi grāmatveži un lietveži," teica Krieviņš, uzsverot – centralizējot grāmatvedību un izveidojot vienotu sistēmu, var būtiski ietaupīt. Krieviņš gan neprecizēja, kurās iestādēs jārēķinās ar lielāko darbinieku kritumu, solot precīzākus norādījumus sniegt pēc Ministru kabineta izšķiršanās par reformu plānu.

"Jāpieņem skaidrs politisks lēmums, ka "neaudzējam" klāt cilvēkus," norādīja Krieviņš.

Tāpat kanceleja plāno ik gadu ietaupīt vismaz 2% no iestādes uzturēšanas izdevumiem. Pusi šīs summas atstās iestādes rīcībā, bet otru pusi – novirzīs valsts IKT sistēmu uzturēšanai un attīstībai. Iecerēti arī iekšējie auditi, cenšoties paaugstināt lietderību un efektivitāti, lai audits neizvērstos par "ķeksīšu vilkšanu" vien.

Krieviņš pievērsās arī sūrajiem darba apstākļiem valsts pārvaldē. "Daudzi darbinieki pārdeg un aiziet no darba. Viņus bieži kritizē. Tāpat viņi nav lepni teikt draugiem un paziņām, ka viņi strādā valsts pārvaldē. Eiropa uzliek arvien jaunas funkcijas, bet darbavietā neseko līdzvērtīgi ieguldījumi, lai šo funkciju izpildi varētu apgūt," uzsvēra Krieviņš, piebilstot, ka kopš krīzes beigām nav bijuši nopietni ieguldījumi valsts pārvaldē. Reformu mērķis ir ļaut valsts pārvaldē strādājošajiem lepoties ar savu karjeras izvēli, norādīja Krieviņš.

"Tagad darba tirgū jaunieši nav gatavi gaidīt piecus līdz septiņus gadus, lai nokļūtu vadošā amatā. Viņi to sagaida daudz ātrāk," jauno kadru nesteidzīgo ienākšanu valsts pārvaldē ieskicēja Krieviņš.

"Vairums cilvēku atzīst, ka pēdējā saskarsme ar valsts pārvaldes darbiniekiem bijusi profesionāla un laipna," iztirzājot pērnā gada rudens aptaujas datus, norādīja VK vadītājs. Tomēr ikdienā no "vaimanu kora" visbiežāk izskan kritika valsts pārvaldes virzienā. "Ja tu strādā valsts pārvaldē, tu esi liekēdis," uz pretrunu norādīja Krieviņš.

VK cer, ka līdz 2020. gadam 55% sabiedrības (līdzšinējo 47% vietā) uzskatīs – valsts pārvalde godprātīgi veic pienākumus.

Latvijā 2016. gada trešajā ceturksnī valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī obligātās sociālās apdrošināšanas sektorā strādāja 62 144 no kopumā 894 tūkstošiem jeb 6,94% nodarbināto cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai gan 2007. gadā valsts pārvaldē strādāja pat 80 tūkstoši cilvēku, lielākais sektora īpatsvars pret kopējo nodarbināto skaitu (8,3%) bija 2009. gadā, kad, sākoties ekonomiskajai krīzei, nodarbināto skaits kopumā kritās straujāk nekā valsts pārvaldē strādājošo skaits.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijas rādītāji ir zem 28 dalībvalstu kopējās nospraustās latiņas. "Eurostat" dati liecina, ka 2015. gadā valsts pārvaldē ES vidēji darbojās 6,96% strādājošo, Latvijā – 6,57%, Igaunijā – 6,62%, Lietuva – 6,2%.

Kopš 2008. gada Latvijā ir uzlabojusies publiskās pārvaldes efektivitāte, liecina Pasaules Bankas dati. Valsts kancelejas pērn veiktajā valsts pārvaldības politikas analīzē secināts, ka galvenais progresa veicinātājs bijis e–pakalpojumu skaita un pieejamības veicināšana. Savukārt likumdošanas kvalitātes līmenī Latvija atpaliek no vidējā ES līmeņa.

Ministru kabinetam pakļauto valsts tiešās pārvaldes aparātu veido 13 ministrijas un Valsts kanceleja. Augstākās iestādes statusam atbilst arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kā arī Pārresoru koordinācijas centrs. Kopumā Ministru kabineta locekļu pakļautībā un pārraudzībā pašlaik ir 156 tiešās pārvaldes iestādes.

Kopumā no apmēram 900 tūkstošiem Latvijā strādājošo 200 tūkstoši tiek algoti sabiedriskajā sektorā. Taču šajā skaitā ietilpst arī pašvaldību, policijas, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātie.

Vispārējā valdības sektorā ietilpst valsts un pašvaldību budžeta iestādes (piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, CSDD, Latvijas Televīzija). Valsts budžeta iestādes ir, piemēram, prokuratūra, Valsts kontrole un Saeima.

Vēstīts, ka Valsts kancelejas lolotās pārvaldes reformas plānots īstenot trīs gadu laikā.