Likuma iniciatori neslēpj, ka gatavot šos grozījumus viņus pamudinājusi Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) uzvedība. Ušakovam Valsts valodas centrs (VVC) noteica 140 eiro sodu par pašvaldības sociālo tīklu kontos īstenoto saziņu svešvalodās – krieviski un angliski. Rīgas mērs ne vien šo sodu pārsūdzēja, bet arī veltīja VVC nicīgus komentārus un karikatūras internetā, atgādina laikraksts. Kamēr šajā lietā vēl turpinās tiesvedība, VVC sācis vēl vienu administratīvā pārkāpuma lietu pret Rīgas mēru saistībā ar viņa uzvedību Ēnu dienas pasākumos, kad Ušakovs ar skolēniem komunicējis krievu valodā.
"Nila Ušakova publiski demonstrētā izaicinošā un nicīgā attieksme pret valsts valodas normām un VVC lēmumiem liek secināt, ka ar pašreizējo regulējumu kaut kas nav kārtībā. Valsts valodas likuma pārkāpēji tiek cauri faktiski bez soda vai ar simbolisku maksu. Sakārtot šo lietu – tas ir valsts goda jautājums!" norāda NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Laikraksts atzīmē, ka šobrīd amatu var zaudēt tikai tās amatpersonas, kas latviešu valodu nezina ieņemtajam amatam atbilstošā līmenī.
Tie, kas valsts valodu zina, bet nelieto vai arī nevietā izvēlas runāt svešvalodās, riskē tikai ar naudas sodu. Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK) par informatīvu ziņojumu sniegšanu svešvalodā, ja tas paredzēts tikai valsts valodā, atbildīgās amatpersonas var sodīt ar 35 līdz 140 eiro, un pēc šī panta sods piemērots arī Ušakovam, raksta "Latvijas Avīze".
Savukārt par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu sods ir līdz 350 eiro. Laikraksts vēsta, ka NA, visticamāk, rosināšot papildināt šos pantus ar jaunām daļām, nosakot, ka par atkārtotu pārkāpumu atbildīgā amatpersona var tikt uz laiku atstādināta no amata. Pašlaik grozījumus vēl pilnveido juristi, bet plānots, ka pēc divām nedēļām NA šos priekšlikumus koalīcijas padomē piedāvās apspriešanai partneriem no "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
VVC pārstāvji diskusijā par sodu bargumu nav iesaistījušies, norādot, ka tas esot politisks lēmums.