"Pirms kāda laika vēlējos pierakstīties pie ģimenes ārsta, taču, ja iestātos rindā, vizīte būtu pēc pusotras nedēļas. Man bija nepieciešamas tikai medikamentu receptes. Nolēmu piezvanīt ārstam un palūgt recepti atstāt reģistratūrā," stāsta sieviete.
Uz sievietes zvanu ārsta kabinetā atbildēja medmāsa, kura apsolīja lūgumu izpildīt. Tomēr, ierodoties pakaļ receptēm poliklīnikā, Irinai bija liels pārsteigums. Kopā ar receptēm viņa saņēma ar roku rakstītu un apzīmogotu zīmīti, kurā lūgts iemaksāt pacienta nodevu 1,42 eiro apmērā.
"Saprotams, ka summa ir neliela, bet pie ārsta taču neesmu bijusi, kāpēc man jāmaksā? Lūdzu, palīdziet man saprast, vai par recepšu izrakstīšanu un atstāšanu reģistratūrā pacientam ir jāsamaksā tā, it kā viņš būtu bijis pie ārsta vizītē," neizpratnē ir sieviete.
Prasīto summu viņa gan samaksāja, taču vakarā sarunā ar vīru, kurš apmeklē citu ārsta praksi, atklāja, ka viņš nekad nav maksājis par reģistratūrā atstātām receptēm. Arī darba kolēģi Irinai vēlāk apliecināja, ka par šādu pakalpojumu nekad nav maksājuši.
Pacienta iemaksa 1,42 eiro apmērā jāmaksā par ambulatoru ģimenes ārsta apmeklējumu, teikts ministru kabineta noteikumos par "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību".
Konsultācija pa telefonu, laboratoriski izmeklējumi, funkcionāli izmeklējumi un ārstnieciskās procedūras nav uzskatāmas par ambulatorajiem pakalpojumiem.
"Ja pacients pa telefonu palūdzis savam ģimenes ārstam izrakstīt recepti, un ārsts to sagatavojis, parakstījis un atstājis medicīnas iestādes reģistratūrā, kur pacients to pēc tam paņem, tad par šo pakalpojumu pacientam nodeva nav jāmaksā," skaidro Veselības inspekcijas pārstāve Agita Antonāne.
Veselības inspekcijā arī min, ka tajos gadījumos, kad pacients apmeklē ģimenes ārstu personīgi pieņemšanas laikā (proti, ārsta kabinetā) un viņam izraksta recepti, tad šāds pakalpojums uzskatāms par ambulatoru ārsta apmeklējumu. Par to ir jāmaksā pacienta iemaksa 1,42 eiro apmērā. Pacientu iemaksas paliek ambulances rīcībā, kura naudu izmanto ar medicīnisko pakalpojumu sniegšanu saistīto tēriņu segšanai.
"Piemēram, pacientu iemaksu naudu izmanto, lai segtu telpu īres maksu, komunālo pakalpojumu rēķinus, proti, par apkuri, ūdens un kanalizācijas patēriņu, elektrību, tāpat arī citus saimnieciskos izdevumus," paskaidro Antonāne.
Veselības inspekcijā arī aicina strīdīgās situācijās pacientus vispirms vērsties pie ārstējošā ģimenes ārsta vai medmāsas, vai arī pie medicīnas iestādes administrācijas. Ja saņemtā atbilde neapmierina, ar iesniegumu jāvēršas Veselības inspekcijā.
"Konkrētās lietas medicīnisko dokumentāciju Veselības inspekcija pieprasa no ārsta prakses, taču, ja arī pašam pacientam ir dokumenti, kuri var palīdzēt tikt skaidrībā, piemēram, čeka kopija, tad aicinām arī to pievienot savam iesniegumam," teic Antonāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
