Lēmums 'Bauskas Dzīves' lietā dod cerību, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, pauž LŽA  (14)

Viņa sacīja, ka LŽA jau vairākkārt ir cēlusi trauksmi par situāciju, kad pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā gandrīz katrs novads sāka izdot savu informatīvo izdevumu, aizvien audzējot to vērienu, atvēlot tiem arvien vairāk budžeta naudas un "iztaisoties" par žurnālistiem. Daļa šo pašvaldību izdevumu publicē arī reklāmu un sludinājumus, iejaucoties preses tirgū un traucējot mazajam izdevējdarbības biznesam paši savā pašvaldībā.

Viņa atgādināja, ka AT lēmumā norāda, ka publiskas personas par budžeta naudu izdotu izdevumu darbība likumos nav regulēta, tāpēc jāņem vērā Satversmē nostiprinātie vispārējie tiesību principi. Kā uzsver Biteniece, AT lēmumā teikts, ka likuma klusēšanas gadījumā jāievēro Satversmē nostiprinātie vispārējie tiesību principi. Viņa arī norāda, ka tāpat AT lēmumā teikts, ka pašvaldības un citas publiskas personas drīkst šādus izdevumus izdot, taču jāievēro trīs priekšnoteikumi. Pirmkārt, tiem jāievēro Satversmes pamatvērtības, tostarp preses brīvības princips, kā arī demokrātiskas valsts, tiesiskuma un varas dalīšanas princips, kas prasa, lai mediji no citām valsts varām būtu neatkarīgi. Otrkārt, tos nedrīkst izmantot, lai vienpusīgi izceltu atsevišķas intereses, kādu grupu vai politisku spēku. Treškārt, šādu izdevumu darbība reklāmas tirgū nedrīkst būtiski ietekmēt privātos plašsaziņas līdzekļus tajā pašā teritorijā, atgādina LŽA pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka līdz šim ne profesionālajām asociācijām, ne reģionālajiem medijiem nav izdevies satikt dzirdīgas ausis vai demokrātiski domājošus deputātus Saeimā un ierēdņus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Piemēram, Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") pēdējā brīdī Lielo pilsētu asociācijas vārdā centies nobloķēt Latvijas mediju politikas pamatnostādnes, kas Kultūras ministrijas izveidotajā Mediju politikas nodaļā diskusijās ar iesaistītajām pusēm tapa divus gadus. Savukārt, Saeima nesen balsoja pret grozījumiem likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kas paredzēja noteikt, ka pašvaldību izdevumi nav plašsaziņas līdzekļi un kā tādi nav reģistrējami. Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā iestrēdzis jautājums par šo izdevumu saturu, reklāmas nepublicēšanu, iznākšanas biežumu un citiem mediju pamatnostādņu principiem. "AT administratīvo lietu departamenta lēmums, kas nav pārsūdzams, ir vērtējams kā sasniegums kontekstā ar iepriekš teikto un dod cerību, ka mēs tomēr vēl dzīvojam demokrātiskā valstī," pauda Bitiniece.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī SIA "Firma Zemgale" valdes priekšsēdētājs Guntars Līcis teica, ka AT lēmums parāda ietvaru, kādā pašvaldības izdevumam būtu jāparādās auditorijā. Pēc viņa teiktā, būtu bijis ļoti vērtīgi, ja AT lēmums būtu pieņemts pirms Saeimas sēdes, kurā tā noraidīja priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes. Vienlaikus viņš norādīja - tā kā Administratīvajai rajona tiesai būs no jauna jāvērtē "Bauskas Dzīves" pieteikums, šobrīd vēl nevar spriest par visiem ieguvumiem vai zaudējumiem pēc AT lēmuma.

Viņš piebilda, lai arī AT lēmums ir vērtējams kā solis pareizā virzienā, "Bauskas Dzīves" lietas izskatīšana turpināsies Administratīvajā rajona tiesā, tādējādi jautājuma atrisināšana tiek paildzināta par pāris gadiem. Tas vērtējams negatīvi, jo, ņemot vērā situāciju reģionālās preses tirgū, ir kritiski ilgs termiņš. Risinājumam šajā lietā bija jābūt pēc iespējas ātrāk.

Līcis arī pastāstīja, ka attiecības starp reģionālajiem un pašvaldību izdevumiem ir ļoti dažādas - ir reģioni, kuros šie izdevumi līdzās normāli pastāv un pašvaldību izdevumi nerada problēmas reģionālajai presei, bet ir situācijas, lielākoties pilsētās, kur konkurence ir diezgan asa, piemēram, Jelgavā. "Apmēram desmit no 119 pašvaldībām nav normāla līdzās pastāvēšana. Citur situācija ir normāla. Nevar teikt, ka visas pašvaldības ir pilnīgs reģionālās preses kreņķis. Tā tas nav," sacīja LPIA izpilddirektors. Vienlaikus viņš piebilda - ja daļā pašvaldību ilgstoši novērojamas iepriekšminētās negatīvās tendences, pārējās pašvaldības var sekot to priekšzīmei un tas rada papildu draudus reģionālajai presei.

LPIA ieskatā informatīvajiem izdevumiem ir jābūt vietai, kur paust informāciju, taču tā nedrīkst būt propagandas vai pseido laikraksta vieta. "Problēma, ka pašvaldības imitē neatkarīgu žurnālistiku un savos izdevumos izvieto reklāmas. Galvenā problēma ir neatkarīgas žurnālistikas imitēšana. Viņi paziņo, ka viņiem it kā ir neatkarīga redakcija, kam vietējie cilvēki var uzticēties, un tā tālāk. Taču, kāda redakcionālā neatkarība var būt pašvaldībā, kura raksta pati par sevi?" retoriski vaicāja Līcis.

Kā ziņots, Administratīvajai rajona tiesai būs no jauna jāvērtē "Bauskas Dzīves" pieteikums, kurā lūgts aizliegt Iecavas novada domei izdot plašsaziņas līdzekli, publicējot trešo personu reklāmas un sludinājumus, kā arī jautājums par pieteicējai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

AT Administratīvo lietu departaments daļēji atcēlis Administratīvās rajona tiesas lēmumu pieteikumā par Iecavas novada domes izdoto laikrakstu "Iecavas Ziņas". Pārējā daļā Administratīvās rajona tiesas lēmums atstāts negrozīts, bet "Bauskas Dzīve" blakus sūdzība noraidīta. AT lēmums nav pārsūdzams.

AT lēmumā norādīja, ja budžeta dotēta publiskas personas uzturēta plašsaziņas līdzekļa darbība reklāmas tirgū apdraud kāda privāta plašsaziņas līdzekļa pastāvēšanu, tad šādas darbības rezultātā tiek aizskartas gan visas sabiedrības intereses, gan attiecīgā privātā plašsaziņas līdzekļa intereses. Šāda privātā plašsaziņas līdzekļa netieša izspiešana no aprites nav savienojama ar Satversmē nostiprinātajiem principiem, kas vērsti uz demokrātijas labas funkcionēšanas nodrošināšanu.

Kā norādīja AT, privātais plašsaziņas līdzeklis tiek nostādīts neizdevīgākā stāvoklī, kas var novest pie tā pastāvēšanas beigām. Tādējādi šis ir netipisks gadījums, kad privātpersonas subjektīvās tiesības vērsties ar pieteikumu administratīvajā tiesā rodas, saplūstot demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgām sabiedrības interesēm un privātajām interesēm.