Latvijas sargāšanā grib iesaistīt visu sabiedrību, vēsta 'de facto'  (286)

Aizsardzības ministrija (AM) vēlas iesaistīt aizvien lielāku sabiedrības daļu valsts aizsardzībā. Skolās, tāpat kā līdz šim, aizsardzības mācība, visticamāk, būs kā brīvprātīga izvēle. Savukārt Jaunsardzes kustībā iesaistīto skolēnu skaitu tuvāko gadu laikā vēlas palielināt par aptuveni trešdaļu – līdz pat 10 tūkstošiem.

Tāpat jau pāris gadu tiek mēģināts atjaunot arī militāro mācību augstskolās. Studentu zināšanu kapitāls vajadzības gadījumā būtu labs papildinājums armijas vajadzībām. Taču šis process pagaidām iestrēdzis.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš "de facto" saka, ka augstskolas sagatavo specialitātes, kas tagad ir ļoti nepieciešamas NBS – kaut vai medicīna, inženieri, arī visa veida vadītāji ir pieprasīti. "Arī piemācot klāt, iedodot šo militāro pamatu viņi ir gatavi jau vadīt vadus, rotas, un šī iespēja joprojām nav izmantota," raidījumam atzīst Kalniņš.

"de facto" vēsta, ka tuvāko trīs gadus laikā ir vēlme atjaunot zināšanas aptuveni trim tūkstošiem bijušo karavīru, iesaucot viņus kā mobilizācijas rezervi. Pēdējās mācībās gan no gandrīz tūkstoš uzaicinātajiem ieradās trīs simti. Taču, tiklīdz būs pieejami papildu līdzekļi, šis process varētu kļūt vēl daudz plašāks, iesaucot arī tos, kuri armijā nekad nav bijuši.

Kalniņš kā svarīgu aspektu min to, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir pienākums pret valsti. "Cilvēks, kas nav bijis dienestā – viņš ir rezervists, un viņam kaut kad nāksies atnākt uz apmācībām. Un cilvēks, kas kādreiz dienējis pilna laika dienestā vai Zemessardzē, vienreiz četros gados – mēs viņu varam (bet ne obligāti) iesaukt, lai nodrošinātu viņa pārapmācīšanu uz šīm funkcijām, ko viņš varētu veikt," raidījumam pauž Kalniņš.

Šīs visas iniciatīvas ietver iecere par vispārējas valsts aizsardzības sistēmas nostiprināšanu, kurā iekļaujas ne vien armijas struktūras, bet nozīmīgu lomu ieņem atbalsts no visas sabiedrības.

"Tas, ko mēs skatāmies uz priekšu - mums jāveicina plašāku sabiedrības iesaisti kopumā – caur civilo aizsardzību, caur Zemessardzi – kādā veidā iesaistīt vairāk cilvēkus, ne tikai valsts aizsardzībā, bet kopumā arī dažādos pasākumos, atbalsta sniegšanā un tamlīdzīgi, lai cilvēki vienkārši arī zinātu, kas viņiem jādara krīzes situācijās. Tās nav tikai kara situācijas, bet līdzīgi, kad pazūd elektrība un pierastas lietas, vētras dēļ vai citu negadījumu dēļ, un tad ir ļoti labi, ja sabiedrība ir apmācīta un zina, ko darīt," raidījumam saka AM valsts sekretārs Jānis Garisons.

Te atbalsts būtu civilās aizsardzības sistēma, kas ir Iekšlietu ministrijas pārziņā. Pērn pieņemtais jaunais Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums paredz precīzāku sadalījumu tam, kas tiek darīts pašvaldību līmenī, bet kas tiek darīts valdības līmenī. Līdz vasaras beigām jābūt gatavam arī jaunam Valsts Civilās aizsardzības plānam.

Pirms gada tika pieņemti arī noteikumi par iedzīvotāju apgādi ar pirmās nepieciešamības precēm, kur galvenā loma atvēlēta ekonomikas ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām, taču vairāku pašvaldību pārstāvji atzīst, ka par to īstas skaidrības nav.

Noteikumi paredzēja, ka ar uzņēmējiem slēgs īpašus līgumus par gatavību piegādāt noteiktas preces krīzes situācijā. Taču šī iniciatīva izmaksātu desmit miljonus gadā. Tādas naudas nav un tādēļ nekādi līgumi ar piegādātājiem nav noslēgti. Pagaidām tā ir teorētiska sistēma, kurā uzskaitītas nepieciešamās preces un to daudzums.

Kā atzīmē "de facto", visticamāk, daudziem atbildes par rīcību krīzes situācijās pagaidām izpaliek. Un ir jautājums, vai Civilās aizsardzības mācībās iegūtais nepazudīs pie kārtējām vēlēšanām, kurās vienu politiķu vietā nāk citi.