Bijusī Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane, kurai no amata nācās šķirties pielaides valsts noslēpumam zaudēšanas dēļ, pēc Satversmes tiesas (ST) lēmuma lūgs atcelt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un ģenerālprokurora lēmumu, nepieciešamības gadījumā vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pirmdien laikrakstā "Diena" publicētā intervijā Dreimane klāsta, ka Satversmes tiesas spriedumam, ar kuru atsevišķas likuma "Par valsts noslēpumu" normas, tai skatā tās, kas noteica lēmuma par atteikumu izsniegt pielaidi pārsūdzības procedūru, tika atzītas par pretrunā esošām ar Satversmi, ir likuma spēks.
"Tiesiskā valstī specdienestiem pēc šāda konstitucionālas tiesas sprieduma pašiem būtu jānāk ar priekšlikumiem, kā uzlabot situāciju, ņemot vērā to, ka likums netiek pildīts jau 14 gadus," vērtē Dreimane.
Viņa pauž apņēmību rakstīt iesniegumu attiecīgo lēmumu pieņēmējiem (SAB vadītājam un ģenerālprokuroram) ar lūgumu atcelt pieņemto lēmumu par pielaides anulēšanu. "Piemērojot Satversmes tiesas sprieduma nodibinātos faktus pēc jēgas un mērķa, pieņemtais lēmums par manas pielaides anulēšanu nevar būt tiesisks, jo ir balstīts uz antikonstitucionālu lēmuma pieņemšanas kārtību. Tādējādi es lūgšu pašus lēmuma pieņēmējus labot šo kļūdu," klāsta Dreimane.
Vienlaikus viņa neiebilst, ka pielaide tajā pašā brīdī tiek anulēta uz tā pamata, ka patlaban neatrodos tādās darba vai dienesta attiecībās ar valsti, kā ietvaros man pielaide būtu bijusi nepieciešama. "Ja mana prasība netiks apmierināta, vērsīšos Eiropas Cilvēktiesību tiesā par kompensācijas piedziņu no valsts par morālo kaitējumu, kas man nodarīts, sabojājot gan karjeru, gan reputāciju pēc 20 gadu ilga darba stāža valsts darbā," sola bijusī valsts galvenā ierēdne.
Dreimane arī atzīst – viņa nav droša, ka Satversmes tiesas spriedums mainīs situāciju valstī, jo visas iesaistītās institūcijas pievienojušās Saeimas viedoklim, ka nekas nav jāmaina, viss ir tiesiski un prasība noraidāma.
"Iedomājieties, pat Rīgas Juridiskā augstskola, ko līdz šim uzskatīju par ļoti progresīvu, uz demokrātiskām vērtībām orientētu mācību iestādi, paudusi viedokli, ka speciālās atļaujas anulēšanas un pārsūdzības mehānisms esot konstitucionāls (sprieduma 25. lpp). Šāda vienprātība liek izdarīt secinājumus vai nu par manis jau pieminētajām bailēm no specdienestiem, politisko angažētību, vai arī par absolūtu neizpratni valsts pamattiesību jomā. Iespējams, bailes no specdienestiem joprojām ir visaptverošas," min Dreimane.
Ja tagad kādam no šo institūciju pārstāvjiem uzdos izstrādāt likumdošanas grozījumus atbilstoši 10. februāra spriedumam, liels risks, ka produkts būs "nekāds", viņa pieļauj.
Kā ziņots, Satversmes tiesa nesen pēc bijušā lidostas "Rīga" Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa sūdzības atzina, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.
Lazdiņš bija apstrīdējis likuma normu, kas nosaka, ka nolēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu persona var pārsūdzēt SAB direktoram, savukārt SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Ņemot vērā, ka personai tiek liegta pieeja tiesai šā vārda institucionālajā nozīmē un netiek nodrošinātas Satversmei atbilstošas procesuālās tiesības, personai tiesības uz taisnīgu tiesu tiek liegtas pēc būtības. Lai šīs tiesības nodrošinātu un novērstu šaubas par to, vai lēmumi par speciālo atļauju anulēšanu ir pamatoti, to kontrole būtu jānodod atbilstoši leģitimētai neatkarīgai institūcijai, uzskatīja tiesa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
