Sēkļa spridzināšana, pamestas mājas, apdraudēti zirgi: ikgadējās plūdu briesmas Latvijā  (21)

Portāls "Delfi" piedāvā atskatu uz citiem gadiem, kad plūdu dēļ pavasarī radušās ārkārtas situācijas.

2013. gada aprīlī Pļaviņās tika piedzīvoti lielākie plūdi novērojumu vēsturē.

19. aprīļa rītā ūdens bija ieskāvis vairāk nekā 10 privātmājas, vietējo mūzikas skolu un pansionātu.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis aģentūru LETA tolaik informēja, ka ap pulksten 3.30 naktī Pļaviņās tika konstatēta ārkārtas situācija un applūstošajā teritorijā tika modināti iedzīvotāji, ko īstenoja, pielietojot Pļaviņās esošos trauksmes signālus, kā arī policijas automašīnu sirēnas.

Kopumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izglāba 12 cilvēkus, bet Daugavas ielā 13 cilvēki atteicās no evakuācijas.

Līdz tās pašas dienas pēcpusdienai bija applūdušas jau vairāk nekā 100 mājas, tostarp mūzikas skola un izglītības un iniciatīvu centrs, kā arī operatīvo dienestu ēkas – Valsts policijas un pašvaldības policijas ēka, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ēka, kā arī pansionāts, ziņoja portāls "jekabpilslaiks.lv".

"Patlaban Daugavas plūdi pilsētu ir pārdalījuši divās daļās," aģentūrai LETA teica Arnītis.

Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza izsludināt ārkārtas situāciju, taču valdība nolēma to nedarīt. Saistībā ar plūdu nodarītajiem postījumiem tā laika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) sasauca Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi.

Nodarītie zaudējumi Pļaviņās tika lēsti 0,5 miljonu latu jeb 0,7 miljonu eiro apmērā.

2011. gada aprīlī ūdens līmeņa paaugstināšanās dēļ tika pārtraukti Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra jeb Latgales vēstniecības "Gors" būvdarbi.

Rēzeknē applūda 13 upes tuvumā esošās dzīvojamās mājas un ceļa posms Krasta ielā.

8. aprīlī no applūdušajām mājām tika evakuēti trīs cilvēki, kuri mājās varēja atgriezties 14. aprīlī.

2007. gada martā pali radīja draudus Jēkabpils apkārtnē – ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils tilta bija sasniedzis kritisko 7,3 metru robežu.

Tika apzināta gatavība resursiem, kuri nepieciešamības gadījumā iesaistītos glābšanas darbos – kopumā darbos bija gatavi iesaistīties 100 cilvēki, tostarp 53 policijas darbinieki. Tāpat tika pārdislocēti divi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta automobiļi ar laivām, liecina LETA arhīvs.

Jēkabpils rajona Dignājas pagastā applūda ceļa posms sešu kilometru garumā un apmēram 20 mājas ar iedzīvotājiem, Ābeļu pagasta teritorijā – vasarnīcu kooperatīvs, Vīpes pagastā applūda četras mājas. Tāpat tika evakuēti mājlopi, tehnika no Gravāniem un Jēkabpils autobusa parka, iedzīvotāji no Salas pagasta un Krustpils pagasta.

Saistībā ar plūdu draudiem tika izsludināta ārkārtas situācija Jēkabpils rajona Dunavas pagastā, Dignājas pagastā, Ābeļu pagastā, Vīpes pagastā un Salas pagastā. Plūdu draudu dēļ ārkārtas situācija tika izsludināta arī Pļaviņās.

Valdība palu radīto zaudējumu novēršanai Jēkabpils un Aizkraukles rajonā piešķīra 300 tūkstošus latu jeb aptuveni 427 tūkstošus eiro.

2010. gada aprīlī plūdu visvairāk skartās teritorijas bija Vidzemē gar Gaujas krastiem.

Valmierā bija zemes nobrukumi Stāvajos krastos, attīrīšanas iekārtu pārslodzes dēļ Gaujā ieplūda neattīrīts ūdens, savukārt Ziemeļvidzemē plūdu dēļ no elektrības tika atslēgti vairāki transformatoru punkti. Cēsīs applūda teritorija, kur pilsētai tiek ņemts dzeramais ūdens.

Pirms Strenču tilta pār Gauju un pirms Rāmnieku tilta Cēsu apkārtnē izveidojās koku krāvumi. Lai atbrīvotu Strenču tiltu, tika piesaistīta tehnika un ierobežota satiksme.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš tolaik aģentūrai LETA minēja, ka Vidzemē cilvēki nav pieraduši pie šādiem lieliem plūdiem, jo pēdējo reizi tādi bijuši 1956. gadā.

Kopumā 2010. gada pavasarī Gaujā ūdens līmenis cēlās par gandrīz pieciem metriem virs normālās robežas.

2010. gada pavasarī bīstama situācija izveidojās Jelgavā.

Straujā atkušņa un lietus dēļ applūda autoceļa Jelgava-Tērvete 9.kilometrs, applūdis bija arī vietējās nozīmes autoceļa Glūdas stacija-Zaļumnieki 5.kilometrs.

23. martā Jelgavā vairākās vietās applūda mājas, uz ceļiem izveidojās iegruvumi, vairākās mājās plūdu dēļ nācies atslēgt elektrību un tika evakuēti cilvēki. Plūdu dēļ Lielupē applūda ceturtā daļa jeb 25% Jelgavas pilsētas teritorijas.

25. martā Lielupes līmenis bija sasniedzis 3,20 metrus, kas tiek uzskatīts par III pakāpes riska plūdiem Jelgavā (no 3,10 metriem), un šāda situācija, pēc statistikas datiem, atkārtojas reizi 10 gados vai retāk.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) toreizējais priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" norādīja, ka šādi plūdi lielo upju pietekās ir pirmo reizi un VUGD tam nebija gatavs.

Pēc pāris dienām, lai ledus varētu brīvāk pārvietoties uz leju, kā arī, lai nepieciešamības gadījumā Lielupē no jūras puses varētu ienākt lielāks ledlauzis, tika nolemts spridzināt sēkli Lielupes grīvā. Kopumā karavīri veica vismaz sešus sprādzienus.

Palu dēļ apdraudēti bija arī savvaļas zirgi, kas no applūdušās Pils salas Jelgavā tika pārvietoti uz drošāku vietu Latvijas Lauksaimniecības universitātes teritorijā, aģentūrai LETA tolaik stāstīja dzīvnieku uzraugs Einārs Nordmanis.

2013. gada aprīlī Saeima plūdu dēļ izsludināja ārkārtas situāciju Daugavpilī un Daugavpils novadā.

Šāds lēmums tika pieņemts, lai gadījumā, ja situācija pasliktinās, glābēji varētu evakuēt cilvēkus piespiedu kārtā.

Ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils sasniedza 7,88 metru atzīmi, pārsniedzot 2010. gada palu maksimumu – 7,72 metrus.

Mežciemā sāka applūst dārzkopības kooperatīvs, 23 kooperatīva pastāvīgajiem iedzīvotājiem tika piedāvāts evakuēties, bet kopumā evakuēti tika vismaz astoņi cilvēki.

Daugavpilī applūda pļavas Kalkūnos un Nīderkūnos, kā arī dzīvojamās mājas Grīvā, Muižas un Brjanskas ielā. Apdraudētajās vietās tika sākta aizsargkonstrukciju stiprināšana, pieberot un noblietējot smiltis, vēstīja LETA.

2013. gada pavasarī kritiska situācija izveidojās arī Ogrē, kur tika nolemts spridzināt ledus plātnes posmā starp dzelzceļa un komunikāciju tiltiem.

Veidojoties ledus sablīvējumiem, ūdens līmenis Ogres pietekā Norupītē 16. aprīļa vakarā strauji sasniedza kritisko līmeni. Šajā teritorijā applūda Brīvības iela valsts autoceļa Ulbroka-Viskaļi posmā, kā arī daudzas mājas. Plūdi skāra arī dārzkopības sabiedrību "Lašupes".

Plūdu novēršanai tika mobilizēti zemessargi. Uz dambja sakrautie smilšu maisi tomēr nespēja novērst applūšanu - aizsargdambis tika sapostīts.

VUGD evakuēja 17 cilvēkus visā Ogres novada teritorijā, tai skaitā desmit Ogres pilsētas teritorijā.

Meteorologi norādīja, ka Ogres upē Lielpeču stacijā novērots tāds maksimālais ūdens līmenis, kas atkārtojas reizi 110 gados, bet Ogres novērojumu stacijā reizi 240 gados.

Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs tolaik aģentūrai LETA sacīja, ka Ogrē palu postījumu novēršanai un dambja pārbūvei varētu būt nepieciešams vismaz pusmiljons latu jeb 0,7 miljoni eiro.