Pedagogu minimālā atalgojuma celšanai līdz 900 eiro vajadzīgi 103,6 miljoni eiro  (79)

Šobrīd minimālais atalgojums par likmi (30 darba stundām) ir 680 eiro. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to iecerējusi kāpināt līdz 900 eiro. Šāda summa tiks sasniegta pakāpeniski – nākamgad likme kāps par 30 eiro līdz 710 eiro, 2019. gadā likme sasniegs 750 eiro, 2020. gadā – 790 eiro, 2021. gadā – 830 eiro, bet 2022. gada 1. septembrī – 900 eiro jeb 10,7 eiro par vienu kontaktstundu.

Lai sasniegtu šo atalgojumu, nepieciešams arī pakāpeniski kāpināt papildu finansējumu vispārējai izglītībai. 710 eiro likmei nepieciešami 6,8 miljoni eiro, bet pilnajai 900 eiro likmei – 103,6 miljoni eiro, rēķinot pret pašreizējo budžeta bāzi.

Šajos aprēķinos gan nav ietverta augstākā izglītība. Lai palielinātu atalgojumu asistentiem, lektoriem, docentiem un profesoriem, līdz nākamajam gadam jārod papildus 3,6 miljoni eiro, bet līdz 2022. gadam – 14,3 miljoni eiro.

"Viens no finansējuma avotiem ir skolu tīkla sakārtošana. Igaunijā, kur īstenota skolu tīkla reforma, minimālā alga ir 1010 eiro par 35 stundām, līdz ar to Igaunijā apmaksa par stundu ir 7,2 eiro stundā. Pie mums – 5,7 eiro. Savukārt vidējā alga Igaunijā ir 8,2 eiro, bet pie mums 6,2 eiro (741 eiro par slodzi)," nepieciešamību sakārtot skolu tīklu skaidroja Šadurskis. "Pastāvot sadrumstalotajam tīklam, redzam, ka pedagogi vidēji strādā 70% no slodzes. Šis ir iemesls, kāpēc algas realitātē nav tādas, kādas mēs tās gribētu redzēt," izteicās ministrs.

Iepriekš Šadurskis norādījis, ka algu reformu bez skolu tīkla sakārtošanas būs neiespējami īstenot. "Ja sarunas ar pašvaldībām, kas ir vispārizglītojošo skolu dibinātājas, par skolu tīkla sakārtošanu būs nesekmīgas, tad nebūs finanšu avota skolotāju algu paaugstināšanai, kā tas bija paredzēts skolotāju algu reformas plānos," izteicies ministrs.

Tāpat Šadurskis iecerējis izglītībai saglabāt pašreizējo procentuālo finansējumu no kopējā valsts budžeta, rēķinoties ar kopējās tautsaimniecības kāpumu. "Ja neieguldīsim pienācīgu finansējumu izglītībai, tad reforma paliks vien sapnis," teica Šadurskis.

"Minimālai algai skolā nenoliedzami ir jābūt augstākai par minimālo algu valstī," uzsvēra Šadurskis, piebilstot, ka pedagoga karjerai ir jābūt pievilcīgai no finanšu viedokļa, lai sasniegtu labus rezultātus nozarē.

"Mēs nedrukājam naudu," skolu tīkla reformas nepieciešamību raksturoja Šadurskis, piebilstot, ka pašvaldību vēlēšanas šobrīd ir paralizējušas sarunu procesu. Izglītības ministrs prognozē, ka jūnijā sarunas atsāksies.

"Skolu tīkla kārtošanas jomā lēmuma pieņemšana ir pašvaldību pusē. Ja spējam nodrošināt pietiekami veiksmīgas sarunas, tad abi finanšu avoti ir līdzvērtīgi. Gan ietaupījums no skolu tīkla kārtošanas, gan dotācija nodrošinās iecerēto 118 miljonu eiro pieaugumu," finansējuma avotu īpatsvaru komentēja Šadurskis.

"Sākumskolu tīklā būtisku pārmaiņu nebūs. Lielākās pārmaiņas skars vidusskolas, kurām būs jātransformējas par pamatskolām. Runājot par skaitu, neprognozēju ātru dinamiku," slēdzamo un reformējamo skolu skaitu atturīgi komentēja Šadurskis.

"Skatoties uz pašreizējo pedagogu vecuma struktūru, darba zaudēšana skolu tīkla kārtošanas rezultātā neies ātrāk nekā dabiskā pensionēšanās. Iedarbināsim arī sociālo spilvenu, ja darbs zaudēts reformu rezultātā," skolotāju likteni ieskicēja Šadurskis.

"No arodbiedrības puses, protams, ir vēlme reformā ielikt vēl un vēl pedagogiem labvēlīgus pasākumus, savukārt ministrija ir krietni konservatīvāka savos nodomos," reformas saskaņošanu ar sadarbības partneriem aprakstīja Šadurskis.

Reformu plānus Šadurskis iecerējis prezentēt valdībā.

Tāpat Šadurskis skaidroja skolotāju kvalitātes pakāpju sistēmas pārveidi, sakot, ka turpmāk būs trīs pakāpes, līdzšinējo piecu vietā. Lai pretendētu uz pirmo no tām, skolā jānostrādā vismaz trīs gadi. Šadurskis iecerējis, ka kāda no trim pakāpēm būs 80% pedagogu – 60% varētu būt pirmā pakāpe, 15% otrā pakāpe, bet 5% - trešā pakāpe.

Šadurskis neprecizēja, kāda būs piemaksa par katru no pakāpēm. "Ja piemaksa par pirmo pakāpi būs "x", tad par otro pakāpi piemaksai vajadzētu būt "2x", par trešo – "4x"," reformu skaidroja Šadurskis, piebilstot vien, ka piemaksas būšot lielākas nekā šobrīd.

Skolotāju darba kvalitāte, savukārt, tiks vērtēta trīs līmeņos – izglītības iestādē, pašvaldībā un valstiskā līmenī. Viens no kritērijiem būs skolotāja darbs stundās. Pedagogam pašam būs jāpiesakās uz kvalitātes izvērtējumu. Tad ministrijas pārstāvji novēros astoņas skolotāja stundas un izlems par pakāpes piešķiršanu. "Tas, ko pedagogs ir ieguvis sev, jānodod arī skolēniem. Tāpēc trešās pakāpes saņemšanai būs ļoti augstas prasības," teica Šadurskis.

1482 pedagogiem, kam kvalitātes pakāpe beidzas šā gada septembrī, tās pagarinās par gadu. Jauno sistēmu ieviesīs no 2018. gada 1. septembra. Tomēr ar šā gada oktobri var pieteikties 1. un 2. pakāpei. Līdz ar to pārejas periodā darbosies divas sistēmas, norādīja Šadurskis, piebilstot, ka jaunajai sistēmai pievienoties mudināsies augstākas piemaksas.

"Ar piemaksu reformu vēlamies atrast meistarīgākos skolotājus," pārmaiņu mērķi skaidroja ministrijas valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule.

Papule skaidroja, ka kvalitātes pakāpju celšana nav obligāta. Taču priekšnosacījums pretendēšanai uz kādu no pakāpēm ir trīs skolā nostrādāti gadi, kā arī vismaz 15 darba stundu slodze, no kurām vismaz septiņas ir mācību stundas. Izvērtēšanā būs gan ārējais vērtējums, ko nodrošinās komisija un eksperti, gan iekšējais vērtējums, kuru veidos skolotāja pašvērtējums.

Kvalitātes pakāpes piešķirs uz trīs gadiem, uzsvēra Papule. Skolotājiem pakāpēm jāpiesakās oktobra sākumā, bet rezultāti par konkrētas pakāpes piešķiršanu vai atteikumu būs zināmi maijā.

Vēstīts, ka LIZDA februārī paziņoja, ka izstrādās pati savu kārtību pedagogu profesionālās darbības novērtēšanai. Lēmumu arodbiedrība pieņēma, jo ministrijas izveidotā darba grupa jau gadu nespējot vienoties par kritērijiem un kārtību skolotāju novērtēšanai.

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks izstrādāts īpašā darba grupā, kurā darbojās Izglītības un zinātnes ministrija, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Nacionālā kultūras centrs, Pārresoru koordinācijas centrs.