ciets ūdens nogulsnes jaucējkrāns izlietne
Foto: Shutterstock
Šogad reģistrēti astoņi ar legionelozes infekciju jeb tā saukto leģionāru slimību saslimuši cilvēki, otrdien žurnālistiem pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā plaušu karsonis, skaidro SPKC. Kopš 2011. gada vērojams leģionāru slimības inficēšanās gadījumu pieaugums Latvijā, tomēr tas ir saistīts ar labākām iespējām to diagnosticēt, norādīja Perevoščikovs. Ja 2010. gadā fiksēti seši inficēšanās gadījumi, 2011. gadā fiksēti 49 gadījumi. Savukārt pērn reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, divi no tiem bija letāli.

Šogad astoņi cilvēki inficējušies ar šo slimību, tostarp četri no viņiem sasirguši jau pērn, un vēl trīs personas tiek izmeklētas. Viņu vidū desmit ir pieaugušie vecumā no 36 līdz 92 gadu vecumam un viens bērns. No infekcijas šogad mirušas trīs personas. Lielākā daļa saslimšanas gadījumu reģistrēti Rīgā, savukārt Jūrmalā, Stopiņu novadā un Aizkraukles novadā – pa vienam gadījumam.

Slimībai raksturīgi vairāki simptomi: straujš sākums; temperatūras paaugstināšanās līdz 39 – 40,5 grādiem pēc Celsija; vispārējas intoksikācijas pazīmes; sauss klepus; sāpes krūtīs; elpošanas traucējumi; pneimonija; sirds un nieru darbības traucējumi; caureja.

Tai ir divas klīniskās formas – smagākā ir plaušu karsonis, bet vieglāko sauc par Pontiaka drudzi. Abu klīnisko formu sākotnējie simptomi ir apetītes trūkums, sāpes muskuļos un galvassāpes.

Legionelozes inkubācijas periods ir 2 – 10 dienas. Ne visi cilvēki, kuri inficējušies, saslimst. Inficēšanās ar legionelozi ir bīstama cilvēkiem ar jau eksistējošām saslimšanām, no šīs slimības mirst apmēram 5-10% pacientu. Latvijā šis rādītājs ir 8%.

Infekcijas avots ir baktēriju – legionellu – saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā, uzsvēra SPKC pārstāvis. "Slimība ir ārstējama ar antibiotikām, svarīgi nenodarboties ar pašārstēšanos, bet gan sazināties ar ārstu," uzsvēra Perevoščikovs.

Inficēšanās risks pastāv it visur, kur var veidoties ūdens pilieni, piemēram, dušās un ūdens krānos.

Legionellas vairojas ūdenī, kura temperatūra ir 35 – 46 grādi.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Aizkrauklē notikusi inficēšanās ar legionelozes infekciju jeb tā saukto leģionāru slimību.

Legionelozes baktērija dažādās koncentrācijas atklāta gan daudzdzīvokļu mājas Lāčplēša ielā ūdensvadā pagrabā, gan dzīvoklī, kur saslimis bērns. Sociālajā tīklā "Facebook" kāda sieviete no Aizkraukles rakstījusi, ka šī baktērija izraisījusi smagu infekciju plaušās viņas jaundzimušajam dēlam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!