Legionellas baktērijas izplatības novēršanai tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas regulē dzīvojamo māju sanitāro apkopi, nosakot, ka karstā ūdens temperatūrai izdales vietā, tai skaitā katrā dzīvoklī, ir jābūt ne zemākai par 55 grādiem pēc Celsija skalas.
Par to vienojušies veselības ministre Anda Čakša un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ( V), portāls "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā (VM).
Veselības ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus 2010.gada 28.septembra noteikumos Nr.906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" rosinot noteikt, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt būvnormatīva par ēku iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus.
Lai nepieļautu dzīvojamās mājas īpašnieku un citu mājā dzīvojošo personu inficēšanos ar legionelozi, dzīvojamās mājas pārvaldītājam regulāri būtu jāveic ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu apsekošana un novērtēšana, kā arī riska faktoru novēršana.
Savukārt, konstatējot dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmā infekcijas izraisītāju klātbūtni, ēkas pārvaldītājam būtu pienākums nekavējoties brīdināt mājas īpašniekus un citus tās iedzīvotājus, sniedzot informāciju par attiecīgo slimību un ieteikumus tās profilaksei, kā arī informēt par pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu iedzīvotāju inficēšanās risku.
"Normatīvo aktu pārskatīšana, precizējot apsaimniekotāju atbildību un rīcību, novēršot iespējamas inficēšanas gadījumus, ir risinājums, ko sadarbībā ar Ekonomikas ministriju virzīsim apstiprināšanai Ministru kabinetā. Tāpat esmu uzdevusi Slimību profilakses un kontroles centram pārskatīt iekšējās procedūras, lai ēku apsaimniekotāju un iedzīvotāju informēšana un brīdināšana notiktu iespējami operatīvākajā veidā," norāda Čakša.
Jau vēstīts, ka šogad reģistrēti astoņi ar legionelozes infekciju saslimuši cilvēki, otrdien žurnālistiem pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Kopš 2011. gada vērojams leģionāru slimības inficēšanās gadījumu pieaugums Latvijā, tomēr tas ir saistīts ar labākām iespējām to diagnosticēt. Ja 2010. gadā fiksēti seši inficēšanās gadījumi, 2011. gadā fiksēti 49 gadījumi. Savukārt pērn reģistrēti 24 saslimšanas gadījumi, divi no tiem bija letāli.
Šogad astoņi cilvēki inficējušies ar šo slimību, tostarp četri no viņiem sasirguši jau pērn, un vēl trīs personas tiek izmeklētas. Viņu vidū desmit ir pieaugušie vecumā no 36 līdz 92 gadu vecumam un viens bērns. No infekcijas šogad mirušas trīs personas. Lielākā daļa saslimšanas gadījumu reģistrēti Rīgā, savukārt Jūrmalā, Stopiņu novadā un Aizkraukles novadā – pa vienam gadījumam.
Legionellas baktērija var izraisīt saslimšanu ar legionelozi – relatīvi retu infekcijas slimību, kura bieži norit kā plaušu karsonis. Lai izvairītos no iespējamas inficēšanās dzīves vietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos.
Tāpat jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem +20 grādiem pēc Celsija, bet karstā – virs +50 grādiem pēc Celsija skalas – aptuveni vienas minūtes laikā ūdeni notecinot būtu jātek šādam ūdenim.
Svarīgi ir regulāri tīrīt dušu galviņas no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī dezinficēt, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot verdošā ūdenī. Tāpat vismaz reizi nedēļā dažas minūtes būtu jātecina ūdens krānos un dušās, kas tiek reti izmantoti. Tas jādara arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošas prombūtnes.
Plašāka informācija par legionelozi pieejama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
