Pēc 10 gadus ilgām debatēm šogad izšķirsies pašvaldību referendumu liktenis  (11)

"Mēs darām visu, lai pēc pašvaldību vēlēšanām bez emocijām mēs šim jautājumam pieliktu punktu," tā portālam "Delfi" saka likumprojekta "Vietējo pašvaldību referendumu likums" referents un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs (V). "Mums ir plāns, ka pēc 4. jūnija līdz rudens sesijai likumprojektu varētu sagatavot un iet uz trešo lasījumu."

Parlamentā likumprojekts ir kopš 2013. gada, otrajā lasījumā tas pieņemts pirms teju diviem gadiem. "Tas likumprojekts ir iestrēdzis viena apstākļa dēļ, kas uz trešo lasījumu bija jāsaskaņo," norāda Šulcs, paskaidrojot, ka komisijai ir jāsaskaņo likumprojektā nepieciešamo dienu skaits, lai varētu īstenot visus referenduma priekšnoteikumus.

Saeimas komisija un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) bija vērsusies pie Finanšu ministrijas ar lūgumu pēc papildu finansējuma, lai nodrošinātu aktīvu vēlētāju reģistru visu cauru gadu, taču tas tika noraidīts.

Lai iztiktu ar esošo finansējumu, rīkojot referendumus, ir iespējami divi varianti. Pirmais – palielināt nepieciešamos dienu skaitu no referenduma ierosināšanas līdz pašam referendumam. Otrs – rīkot referendumus divreiz gadā noteiktos, iepriekš zināmos datumos. "Tas palika neatrisināts līdz galam. Faktiski mēs esam vienojušies komisijā, ka tūlīt pēc vēlēšanām, lai nebūtu šo emociju pirms vēlēšanām, mēs ejam ar trešo lasījumu," uzsver deputāts.

Tikmēr Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) priekšsēdētājs un idejas par pašvaldību referendumiem rosinātājs Uldis Kronblūms portālam "Delfi" uzsver, ka lokālā līmenī ir nepieciešams preventīvs instruments, lai iedzīvotājiem būtu iespēja referendumos balsot par savas pilsētas nākotni. Tomēr pēc gadus ilgām diskusijām likumprojekts palicis bezjēdzīgs, jo no tā izņemta norma, kas paredzēja ar referendumu palīdzību ietekmēt pašvaldības lēmumus par teritoriālo plānojumu.

Portāls "Delfi", izmantojot ziņu aģentūras LETA arhīvu, apkopojis likumprojekta ceļu no idejas līdz gandrīz pieņemtam likumam 10 gadu garumā.

Vēstulē biedrība aicināja iniciēt likumprojektu par pašvaldību referendumu ieviešanu.

Tajā JAB rosināja papildināt likumu "Par pašvaldībām" ar jaunu nodaļu "Vietējie referendumi un iedzīvotāju iniciatīvas". Nosakot, ka pēc pašvaldības iedzīvotāju vai domes iniciatīvas var rīkot pašvaldības iedzīvotāju referendumu par domes lēmumu pieņemšanu, atcelšanu, grozīšanu vai ierosināšanu jautājumos, kas ir pašvaldības kompetencē.

Vietējais referendums tiktu rīkots, ja attiecīgās pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu par referenduma rīkošanu vai ja prasību par tā rīkošanu parakstījuši vismaz 20% pēdējās attiecīgās pašvaldības vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, ieteica biedrība.

Pirms 10 gadiem šis ierosinājums tika vērtēts kā interesants, bet ar trūkumiem. Piemēram, Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš pauda, ka piedāvājums ar pašvaldības referendumu atlaist likumīgi ievēlēto domi nebūtu pieņemams, jo tas nonāktu pretrunā ar vēlēšanu likumiem. Tāpat viņš paredzēja, ka tas kļūtu par "politisku cīņu ieroci".

Gadu vēlāk, 2008. gadā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, bet pēcāk gan tas atsaukts. To neatbalstīja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), paužot, ka tas būs slogs pašvaldību budžetiem.

Gada otrajā pusē VARAM iesniedza likumprojektu valsts sekretāru sanāksmē, tomēr jau nākamā gada februārī tas tika atsaukts.

Februārī VARAM iesniedza trešo likumprojektu par pašvaldību referendumiem. LPS valde gan drīz pēc tam konstatēja virkni problēmu likumprojektā. Piemēram, LPS skaidroja: lai nodrošinātu pašvaldības referenduma leģitimitāti, ir nepieciešams atzinums, vai referendumā uzdotais jautājums atbilst Latvijas likumiem. Risinājums būtu, ja pirms referenduma izsludināšanas pieprasītu Satversmes tiesas atzinumu.

Tolaik "Rietumu radio" Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, komentējot likumprojektu, pauda, ka referendumi neveicina valsts attīstību, un uzņēmēji pamatoti uztraucas, ka pašvaldību referendumi apgrūtinātu attīstīt dažādus biznesa projektus. Savukārt tā laika Saeimas deputāte Ilona Jurševska (ZZS) norādīja, ka ierosinājums draud saasināt etniskos konfliktus. Skeptisks bija arī tā brīža premjerministrs Valdis Dombrovskis (V).

Likumprojekts vairākas reizes tika saskaņots un beidzot, 2012. gada nogalē, tika virzīts skatīšanai valdībā.

Nākamā gada sākumā jautājums divreiz valdībā tika atlikts, jo gan Tieslietu ministrijai, gan Finanšu ministrijai, gan tā brīža premjeram Valdim Dombrovskim (V) radās bažas, ka iedzīvotāji pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ar referendumu palīdzību varētu iebalsot tādas lietas, ko pašvaldība finansiāli nevar īstenot. Pret to turpināja skeptiski izteikties gan lielo pilsētu pašvaldību vadītāji, gan LPS.

Neilgi pēc tam, VARAM izdarot grozījumus, valdība nodeva likumprojekta vērtēšanu Saeimā. LPS prognozēja, ka nākotnē likumprojekts būs jāpapildina, jo tas nav ideāls.

Jau 2013. gada februārī Saeima deva konceptuāli atbalstu pašvaldību referendumu ieviešanai, to gan pavadīja plašas debates. Drīz vien tik iesniegta virkne priekšlikumu uz otro lasījumu. Nākamā gada oktobrī likumprojektu 11. Saeima atbalstīja otrajā lasījumā.

2015. gada aprīlī Saeima to atkārtoti atbalstīja. Asas diskusijas pavadīja priekšlikumu ar referendumu palīdzību ietekmēt pašvaldības lēmumus par teritoriālo plānojumu. Lai gan vienu brīdi tas tika paredzēts, šis pants no projekta izslēgts. Ar Saeimas lēmumu normu izslēgt bija neapmierināta JAB, kas dienā, kad lēma par likumprojektu otrajā lasījumā, bija sarīkojusi piketu pie Saeimas nama.

Šo gadu laikā likumprojekts vēl līdz trešajam lasījumam nav ticis, taču, kā iepriekš minēts, jau vasarā likumprojekts atkal varētu nonākt Saeimas dienas kārtībā.

JAB priekšsēdētājs Kronblūms portālam "Delfi" skaidro, ka tieši teritorijas plānošana ir tā, kas pilsētai atstāj ilgtermiņa iespaidu. Viņš uzsver, ka likumprojekts bez šīs normas kļuvis bezjēdzīgs. Tas gan paredz, ka iedzīvotāji varēs rosināt referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un par domes atlaišanu, tomēr JAB pārstāvis ir kritisks. "Ja mēs atlaidīsim domi, viss jau būs noticis, tas [teritoriālais] plāns jau būs pieņemts," skaidro Kronblūms.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumprojekts pašvaldības iedzīvotājiem paredz arī tiesības atlaist domi, ja tā nerīkojas atbilstoši iedzīvotāju interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību.

Jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti.

Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija, un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs CVK.

Tāpat paredzēts, ka referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, Rīgā varēs rosināt ne mazāk kā 10%, bet pārējās pašvaldībās – ne mazāk kā 15% no to balsotāju skaita, kas pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos.

Referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies vismaz viena trešā daļa no vēlēšanu sarakstos iekļautajiem vēlētājiem, un referendumam nodotais jautājums – par atbalstītu, ja par to būs nobalsojusi vairāk nekā puse no konkrētā referenduma dalībniekiem.

Savukārt referendumu par domes atlaišanu varēs ierosināt ne mazāk kā 30% no to balsotāju skaita, kas pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos. Domes atlaišanu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.

Pašvaldības referendumu varēs rosināt arī dome, ja tam piekrīt vismaz divas trešdaļas domes deputātu. Domes ierosināts referendums dos iespēju pašvaldībai ļaut iedzīvotājiem oficiāli paust savu viedokli par konkrēto jautājumu. Pašvaldības dome gan nevarēs rīkot referendumu par domes atlaišanu.

Parakstīties par referendumu ierosināšanu varēs klātienē vai elektroniski portālā "latvija.lv". Plānots, ka parakstu vākšana referenduma ierosināšanai ilgs 30 dienas.