Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) lēmums turpmāk domes kontus krievu un angļu valodā vietnē "Facebook" uzturēt par saviem līdzekļiem neatceļ Valsts valodas likuma uzliktās prasības, kas liek pašvaldībai komunicēt tikai valsts valodā, portālam "Delfi" atzina juridiskā biroja "Sorainen" advokāts Andris Tauriņš.
"Apgalvojums, ka Ušakovs turpmāk lapu uzturēs pats no saviem līdzekļiem, nepadara minēto "Facebook" lapu par privātu sociālo kontu. Šāds apgalvojums ir tikpat absurds kā, piemēram, ja pašvaldības policija paziņotu, ka darbinieku algas turpmāk maksās paši policisti, tāpēc pašvaldības policija turpmāk būs privāta policija," skaidroja Tauriņš, norādot, ka arī turpmāk uz domes sociālo tīklu kontiem attieksies Valsts valodas likuma prasība informāciju sniegt tikai valsts valodā.
"Nav būtiski, vai sociālā tīkla konta uzturēšanai tiek atvēlēti pašvaldības līdzekļi. Ja sociālā tīkla konts sabiedrības acīs tiek uztverts par oficiālu kontu, uz to ir attiecināmas publiskai personai noteiktās saistības. Pat pieņemot, ka Nils Ušakovs personīgi turpinās pa vakariem rakstīt šajā lapā ziņas, viņam kā domes priekšsēdētājam, kurš pēc likuma pārstāv pašvaldību, turpinās būt saistoši Valsts valodas likumā noteiktie pienākumi," rezumē Tauriņš.
Vēstīts, ka Ušakovs no personīgajiem līdzekļiem ir sedzis Valsts valodas centra (VVC) noteikto sodu par domes saziņu sociālajos tīklos svešvalodās. Šobrīd Rīgas mērs gatavo prasību Satversmes tiesai, bet līdz tam iecerējis RD svešvalodu kontus uzturēt par saviem līdzekļiem, viņaprāt, tādējādi nokļūstot ārpus valodas likuma jurisdikcijas.
"No Valsts valodas likuma normām un no tiesas sprieduma izriet, ka pašvaldība sabiedrību informē tikai valsts valodā, izņemot likumā noteiktus specifiskus gadījumus, piemēram, sniedzot informāciju tūristiem. Konkrētajā gadījumā Ušakovs, apliecinot, ka turpinās izvietot sociālajā tīklā informāciju arī svešvalodās, apstiprina, ka Rīgas dome neuzskata par saistošām Valsts valodas likuma normas. Tomēr tas nav pamatoti, jo lapa ir oficiāls pašvaldības informācijas avots, un uz to attiecināmi noteikumi par pašvaldību tiesībām un pienākumiem," stāsta Tauriņš.
Jurista ieskatā par to, ka RD konts krievu valodā nav Ušakova privātais profils, liecina vairākas pazīmes – "Facebook" konkrētā lapa autorizēta kā publiskās personas oficiālā lapa. Lapā tiek izteikta oficiālā informācija, kas bieži pārpublicēta no pašvaldības informatīvā portāla "riga.lv", kā arī norādītā kontaktinformācija ir Rīgas domes diennakts tālrunis.
"Līdz ar to uzskatāms, ka šī lapa ir oficiāla Rīgas domes informācijas vietne," norāda Tauriņš, piebilstot, ka tādējādi lapai nevar piemērot izņēmumu, kas attiektos uz Ušakova privāto vietni portālā "Facebook".
"Nebūtu pieļaujams, ka lapas nosaukumā ir "riga.lv", jo privātpersonai nav tiesību uz šādu nosaukumu. Tāpat kā Latvijas tiesu praksē, piemēram, ir atzīts, ka privātpersonai nav tiesību uz nosaukumu "notariāts.lv," stāsta Tauriņš.
Savukārt VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Ingrīda Bērziņa portālam "Delfi" norāda, ka tiesas spriedums Ušakova un VVC strīdā, kas jau ir stājies spēkā, devis skaidru signālu pašvaldībai pārvērtēt savu rīcību.
"Svarīgākais šobrīd pašvaldībai ir ar savu piemēru parādīt Rīgas un visas valsts sabiedrībai cieņpilnu attieksmi pret vienu no kultūras pamatvērtībām – valodu un likumu kopumā," atzīmē Bērziņa.
VVC pārstāve min, ka arī turpmāk centrs sekos līdzi domes kontu informācijas saturam un atgādina, ka likums nosaka atšķirīgu regulējumu sabiedrības informēšanai atkarībā no tā, vai to dara privātpersonas, valsts un pašvaldības iestādes, vai publiskas funkcijas veicošas privātpersonas.