Saeima daļēji atsakās no tiesībām ASV karavīrus sodīt Latvijas teritorijā  (33)

Attiecīgais regulējums noteikts likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā".

Līgums paredz, ka Latvija atsakās no tiesībām realizēt primāro kriminālo jurisdikciju jeb sodīšanu par izdarītajiem kriminālpārkāpumiem – šādā gadījumā sodīšanu veiks ASV.

Izņēmums gan būs īpaši gadījumi, kad Ģenerālprokuratūra būtisku apstākļu dēļ varēs atsaukt atteikšanos no tiesībām realizēt jurisdikciju jeb sodīšanas funkciju.

Līdz ar to, ja tiks konstatēts gadījums ar smaga nozieguma veikšanu, sodīšanu veiks Latvija, sacīja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.

Minētajos izņēmuma gadījumos paziņojums par vēlmi realizēt jurisdikciju būs jānodod ASV atbildīgajām personām 21 dienas laikā pēc tam, kad tapis zināms par nodarījumu. Šāds paziņojums būs obligāts ASV pusei.

Skaidrojot, kādēļ ASV pusei ir būtiski noteikt šādu regulējumu, kā iemesli tika norādīti apstākļi, ka ASV sistēmā gan disciplināros, gan kriminālos nodarījumus izskata militārās tiesu sistēmas ietvaros, un militārās disciplīnas nodrošināšanai ir būtiski nodrošināt lietu izskatīšanu un sodu piemērošanu pēc iespējas ātrāk. Tāpat ASV ir būtiski, ka bruņoto spēku pārstāvji ir pakļauti pēc iespējas vienādam tiesiskam regulējumam, lai arī kur viņi atrastos.

Līguma sarunu laikā Tieslietu ministrija (TM) iebilda pret Latvijas atteikšanos no savām primārajām tiesībām īstenot kriminālo jurisdikciju, jo tādējādi var tikt būtiski apdraudētas Latvijas pilsoņu, tai skaitā cietušo personu tiesības uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kā to paredz Satversme un Kriminālprocesa likums.

ASV puse nepiekrita TM iebildumiem, kā arī priekšlikumam Līgumā ietvert nosacījumu, ka gadījumi, kuros Latvija neattieksies no primārās jurisdikcijas realizēšanas būs smagi un sevišķi smagi noziegumi, kā arī tādi noziedzīgie nodarījumi, kuros ir cietušie, teikts likumprojekta anotācijā.

ASV sarunu delegācija pauda nostāju, ka līguma redakcija neierobežo Latvijas tiesības realizēt jurisdikciju gadījumos, kas ir īpaši būtiski Latvijai, kā arī norādīja, ka jēdziena "īpaši būtiskas lietas" pamats ir Latvijas nacionālā atbildība, proti, to var noteikt atbilstoši nacionālām procedūrām un nav nepieciešams to norādīt līgumā. Attiecīgi likumprojekts papildināts ar trešo pantu, kas nosaka, kādos gadījumos Ģenerālprokuratūra var izmantot tiesības atsaukt atteikšanos no primārās jurisdikcijas realizēšanas. Puses ir vienojušās par sadarbības nosacījumiem gadījumos, ja ASV bruņoto spēku pārstāvis vai apgādājamais tiek aizturēts vai apcietināts, kā arī kriminālprocesuālo darbību un krimināllietas iztiesāšanas laikā, kā arī attiecībā uz soda izciešanu brīvības atņemšanas iestādē.

Līgums nosaka pamatu Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā, informēja Saeimas Preses dienestā.

Latvijas aizsardzības interesēm sabiedroto spēku, tostarp ASV, militārā klātbūtne ir ļoti būtiska, norāda likumprojekta iniciatori. ASV jau pašlaik sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, tajā skaitā īstenojot Eiropas valstu drošības atbalsta iniciatīvu un paredzot būtisku finansējumu aizsardzības infrastruktūras attīstīšanai.

Pastāvīgas un paredzamas ASV bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt ASV sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, norādīja likumprojekta autori.

NATO dalībvalstu bruņoto spēku uzturēšanās citās NATO valstīs nosacījumus definē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu. Taču šis līgums bruņoto spēku statusu citās NATO dalībvalstīs nosaka vispārīgi. Tādēļ paredzēts, ka detalizētākus nosacījumus – ASV bruņoto spēku tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā, –noteiks Latvijas un ASV līgums par sadarbību aizsardzības jomā.

Līgums bez iepriekš minētā arī paredz ASV spēkiem iespēju uzturēties un brīvi piekļūt militārās infrastruktūras objektiem Latvijā, kā arī atļauj ASV spēkiem veikt būvdarbus šajos objektos. Tāpat līgums paredz atvieglotus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus ASV bruņoto spēku civilās sastāvdaļas dalībniekiem, apgādājamiem un līgumdarbu izpildītājiem.

Līgums arī noteic, ka Latvija atzīst ASV izdotus transportlīdzekļu īpašumtiesības apliecinošus un reģistrācijas dokumentus un visu veidu transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kā arī atzīst visa veida ASV izsniegtas profesionālās licences un sertifikātus. Tas attiecas uz profesionālo darbību, ko ASV bruņoto spēku civilā sastāvdaļa, apgādājamie, kā arī līgumdarbu izpildītāji veic dienesta pienākumu ietvaros.

Tāpat līgums paredz, ka ASV bruņoto spēku gaisa kuģi, kuģi un sauszemes transportlīdzekļi var brīvi pārvietoties pa valsts teritoriju, ievērojot pārvietošanās noteikumus. Līgumā regulēta arī virkne citu jautājumu.