Pirmdien, 20. martā, plkst. 12.29 būs pavasara ekvinokcija un Zemes ziemeļu puslodē sāksies astronomiskais pavasaris, bet, ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, jau divas diennaktis pirms ekvinokcijas diena kļuvusi garāka par nakti.
Saules spīdēšanas ilgums sestdien Rīgā ir 12 stundas un divas minūtes. Katra nākamā diena kļūs par četrām minūtēm un 50 sekundēm garāka.
Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.
Pēc nedēļas - naktī uz 26. martu - sāksies vasaras laiks, pulksteņa rādītāji tad būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu.
Astronomiskā vasara iestāsies 21. jūnija rītā, savukārt 25. septembrī nakts atkal kļūs garāka par dienu.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēsta, ka astronomiskā pavasara sākumu jeb ekvinokciju saskaņā ar tautas tradīcijām atzīmē kā Lielo dienu jeb Lieldienas, jo diena kļūst lielāka par nakti. Pokaiņu mežā Lielās dienas svinības norisināsies jau sestdien, bet Brīvdabas muzejā - svētdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!