Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu prasībām pieļaujamais radona līmenis dzeramajā ūdenī ir līdz 100 Bq/l.
LVĢMC izpētījis, ka radona koncentrācija it visur Latvijā ir normas robežās – no 0.1 līdz 21.7 Bq/l. Pētījumā LVĢMC ieguva rezultātus, bet neanalizēja situāciju, kādēļ attiecīgajā vietā rādītāji ir tieši tādi, kā ir un kas tos ietekmē.
Karte ar rezultātiem apskatāma šeit.
"Viens no galvenajiem radona avotiem ir zemes dzīles. Konkrētās teritorijas ģeoloģiskā uzbūve nosaka risku radona paaugstinātai koncentrācijai, kas var apdraudēt arī cilvēku. Dabiski radons rodas no kristāliskā pamatklintāja iežiem vai nogulumiežiem, piemēram, māla," skaidro LVĢMC Informācijas analīzes daļas vadītāja Anta Jantone.
"Tas ir iežos esošā urāna sabrukšanas ķēdes produkts. Tie ir dabiski procesi, kas rodas dabiskā veidā. Kādas ir iespējas radiācijai no zemes dzīlēm nonākt līdz augšējiem slāņiem, ir atkarīgs no zemes garozas plaisām. Līdzko tiek veikts jauns dzeramā ūdens ieguves urbums, radona līmenis ir jānovērtē arī Latvijā, jārēķinās, ka zemes uzbūve dažādās vietās ir atšķirīga un urbumi iet dažādos dziļumos. Lielāka iespējamība, ka augstāks radona līmenis būs dziļākā urbumā," norāda Jantone.
Projektā "Radioaktīvo vielu novērtējums vidē" novērtēja situāciju attiecībā uz radona koncentrāciju dzeramajā ūdenī Latvijā. ES direktīvas paredz, ka katrai dalībvalstij ir regulāri jāveic radioaktīvo vielu monitorings. To var neveikt, ja ir padziļināti apsekota situācija, un secināts, ka problēmu ar paaugstinātu radioaktivitātes līmeni nav.
Projekta ietvaros apsekojot lielākos ūdens apgādes uzņēmumus visā Latvijā, gada garumā tika ievākti un analizēti ūdens paraugi. Pētījumā secināts, ka radona koncentrācija it visur Latvijā ir normas robežās, taču iegūtie rezultāti tiks izvērtēti un lemts par turpmāko rīcību - vai vajadzēs šajās vietās veikt monitoringu.