Apsaimniekotājs nedēļām ilgi neielaiž epidemiologus leģionāru slimības skartā namā  (41)

Namu dēvē par "Rakstnieku māju" un šajā vārdā nosaukta arī to apsaimniekojošā biedrība. Vesetas ielā 8 mīt daudzi pazīstami literāti un režisori. Viens no iedzīvotājiem – Jānis Ķuzulis – Jaungada pirmo nedēļu pavadīja slimnīcā, kur viņu ieveda ar smagu plaušu karsoni. Analīzes atklāja, ka viņš inficēts ar leģionāru slimību.

Slimnīca uzreiz ziņoja epidemiologiem, ka ir pacients ar leģionāru slimību. Nākamajā dienā eksperti devās uz dzīvokli iegūt ūdens paraugus, kā arī devās uz Ķuzuļa lauku mājām ņemt paraugus.

Paralēli SPKC informēja apsaimniekotāju, ka jāpaņem paraugi mājas siltummezglā un jābrīdina iedzīvotāji. Epidemiologus pārvaldniece "Rakstnieku namā" neielaida.

SPKC norāda uz dažādām īpatnējām atziņām pārvaldnieces atteikuma vēstulē. "Tur bija viss kaut kas rakstīts – kā var inficēties ar legionellu, to, ka tā nav liela problēma Latvijā, viens, divi gadījumi gadā, un ka mums būs jāpierāda, kas mēs esam. Ka mums jāuzmanās. Un vēl mums bija jāpierāda, ka šis cilvēks tiešām ir inficēts ar legionellu," sacīja SPKC Infekcijas slimību analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Tā vietā, lai ziņotu inspektoriem, ka viņi ir laipni aicināti, pārvaldniece rakstīja, ka Slimību profilakses un kontroles centram ir jāuzņemas pilna atbildība par savu darbinieku iespējamiem veselības traucējumiem un traumatismu. Tāpat brīdināja, ka siltummezgls atrodas slēgtā telpā ar šaurām ejām un ir iespējami elektro riski un mehāniski riski, tādi kā atsitieni pa galvu, pēdu pirkstgaliem un citām ķermeņa daļām pret asām kronšteinu malām zemo griestu un grīdas stiprinājumiem.

Mājas pārvaldniece visas šīs darbības saskaņoja ar mājas valdi. Tās priekšsēdētājs, kinorežisors Arvīds Krievs saka, ka rīcība bijusi pareiza, jo atbilstoša likumiem. Krievs uzskata, ka steigai pēc Ķuzuļa nonākšanas slimnīcā ar nāvējošo slimību nebija nekāda pamata.

Pēc apmaiņas ar vēstulēm triju nedēļu garumā epidemiologi beidzot tika ielaisti un ieguva ūdens paraugus.

"Konstatējām, ka visa māja piesārņota ar legionellām," atceras Perevoščikovs. "Es domāju, kāpēc viņi mēģināja aizkavēt šo procesu? Tiešām nezināja, kas ir legionella? Taču zināja! Paši mums to aprakstīja vēstulēs. Varbūt nezināja normatīvos aktus? Nu kā nezināja, ja vēstulēs atsaucas uz citiem aktiem? Kam gan ar šo epidemioloģiju nav nekāda sakara."

Iedzīvotāju neapmierinātība ar situāciju sasniedza tādus apmērus, ka viņi sasauca kopsapulci un pieprasīja valdes nomaiņu. Taču tas neizdevās un valde turpina darbu.

Perevoščikovs pavēstīja, ka šogad tikai viens tāds gadījums, kad piedzīvota pretestība, lai neinformētu iedzīvotājus un nepalīdzētu epidemioloģiskai izmeklēšanai. "Nāves gadījumi ir 8 līdz 10% no visiem. Šogad jau trīs nāves," leģionāru slimības bīstamību uzsvēra speciālists.

Epidemiologi atgādina, ka nāvi raisošā baktērija iet bojā pietiekami karstā ūdenī. Taču "Rakstnieku mājā" ūdens temperatūra atkal ir samazināta, jo vairāki iedzīvotāji tā vēlējušies.

Ziņots, ka veselības ministre Anda Čakša un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) panākuši vienošanos par risinājumiem legionellas baktērijas izplatības novēršanai un tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija (EM) virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas regulē dzīvojamo māju sanitāro apkopi

Grozījumi paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt būvnormatīva par ēku iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus. Karstā ūdens temperatūrai izdales vietā, tostarp katrā dzīvoklī, jābūt ne zemākai par 55 grādiem pēc Celsija.

Tāpat ziņots, ka lielākā daļa no saslimšanas gadījumiem ar legionelozi jeb leģionāru slimību šogad konstatēti Rīgā. Šogad kopumā reģistrēti astoņi gadījumi - Rīgā, Jūrmalā, Stopiņos un Aizkrauklē.