Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie priekšlikumi minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām jāpārskata, ņemot vērā Finanšu ministrijas (FM) plānoto nodokļu reformu, pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Viņš norādīja, ka LPS tagad draud lieli zaudējumi saistībā ar plānoto nodokļu reformu, tāpēc pašreiz nav skaidrības, kur pašvaldības varētu ņemt papildu līdzekļus, piemēram, politikas pasākumiem, kurus LM paredzējusi minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām.
"Sliktākā lieta ir tā, ka šīs divas lietas nav saliktas kopā valdības līmenī. Mums valdība ir viena, bet mēs jūtamies tā it kā mums būtu trīs valdības - viena ir izglītības valdība, otra ir labklājības valdība un trešā vēl ir FM valdība," pauda Jaunsleinis.
LPS priekšsēdētājs norādīja, ka, tiekot skaidrībā ar plānoto nodokļu politiku un tās ietekmi, varēs redzēt, vai pašvaldību budžeti saglabāsies esošajā līmenī un spriest par pozīcijām, kurās ir papildu izdevumi.
"Ja mēs saglabājam šī gada budžetu arī 2018.gadā vai pat 2019.gadā, tad parādās atklāts jautājums, no kā finansēt LM iecerētos pasākumus. Sociālpolitika būtu jāpārskata, ņemot vērā jauno nodokļu politiku, jo secīgi mainīsies arī mājsaimniecību ieņēmumi. Šie jautājumi ir jāliek kopā," pauda Jaunsleinis.
LM sagatavojusi priekšlikumus politikas pasākumu īstenošanai minimālo ienākumu palielināšanai nabadzības visbiežāk skartajām iedzīvotāju grupām, informēja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Plāna realizēšanai no 2018.gada līdz 2020.gadam nepieciešamais finansējums ir 75 171 033 eiro, tostarp 36 709 322 eiro no LM budžeta un 38 461 711 eiro no pašvaldību budžeta.
Plāns par minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu šodien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē atzinumu sniegšanai.
2018.gadā paredzēta pensiju indeksācijas pārskatīšana personām ar lielu stāžu un ģimenes valsts pabalstu par trešo bērnu 50,07 eiro apmērā. No 2019.gada paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeni noteikt 188 eiro apmērā līdzšinējo 128,06 eiro vietā. Savukārt garantēto minimālo ienākumu līmeni noteikt kā pusi no trūcīgas personas līmeņa 94 eiro apmērā līdzšinējo 49,80 eiro vietā. Tāpat 2019.gadā paredzēts palielināt minimālo vecuma pensiju personām ar lielu darba stāžu līdz 94 eiro.
Savukārt, sākot ar 2020.gadu, rosināts noteikt vienotu dzīvokļa pabalsta tvērumu visā valstī un noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, lai iedzīvotājiem ar līdzīgiem ienākumiem sniegtu vienādas iespējas saņemt atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
