Darbs pie valsts pārvaldes reformas turpināsies arī pēc tam, kad pašreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Mārtiņš Krieviņš atstās šo amatu, uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldes reforma, kuru veic VK ir premjera atbildība un viņš neatsauc ieceres, kas ierakstītas valdības rīcības plānā.
Tāpat Kučinskis pauda pārliecību, ka tiks izvērtēti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata kandidāti. Līdz šim KNAB priekšnieka atlases komisija darbojās arī Krieviņš un viņu pagaidām aizvietos Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja Inese Gailīte.
Kā ziņots, Valsts kanceleja iesaka valsts pārvaldes reformas rezultātā likvidēt lielāko daļu vakanto vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu tuvāko triju gadu laikā, kā arī samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par 7-10%.
Tāpat reformu plāns paredz noteikt mērķi katrā iestādē ik gadu panākt ietaupījumu vismaz 2% apmērā no iestādes uzturēšanas izdevumiem. Plānots, ka puse ietaupījuma tiktu atstāta iestādes rīcībā, bet otra puse novirzīta valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai un attīstībai.
Valsts pārvaldes reformas plāns paredz iekšējo auditu stiprināšanu, pārejot uz efektivitātes auditiem, tostarp fokusējoties uz priekšlikumiem administratīvo procedūru vienkāršošanai un atskaišu samazināšanai.
Plāns paredz pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku valsts pārvaldē, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot algu griestus valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma, kā arī tiktu pārskatītas prēmijas un piemaksas. Būtībā Valsts kanceleja piedāvā jaunu atlīdzības regulējumu.
Valsts kanceleja rosina pārskatīt mazo un ļoti mazo iestāžu funkcijas, fokusējoties uz atbalsta funkciju centralizāciju. Plānots arī celt valsts pārvaldes pakalpojumu vērtību.
Valsts pārvaldes reformas plāns paredz visiem iestāžu vadītājiem definēt vienotus snieguma rādītājus, kas tiks regulāri mērīti un publicēti. Paredzēts arī īstenot izmēģinājuma projektus divām valdības prioritātēm, ieviešot projektu komandas pieeju, tādējādi stiprinot horizontālo sadarbību un fokusējoties uz rezultātu sasniegšanu, nevis procesu.
Valsts kanceleja arī iesaka izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu un īstenot integrētas komunikācijas kampaņas par valdības prioritātēm, skaidrojot sabiedrībai valdības pieņemtos lēmumus. Paredzams, ka šā gada martā valsts pārvaldes reformu plāns tiks apstiprināts valdībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
