Valsts kancelejas (VK) direktora Mārtiņa Krieviņa aiziešana no amata varētu būt saistīta arī ar vairākiem jautājumiem kontekstā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).
Gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), gan Krieviņš sīkāku informāciju par šo jautājumu un pamatojumu nesniedz. Kučinskis norādīja, ka Krieviņš pametīs amatu "pēc abpusējas vienošanās". Puses esot vienojušas komentārus par to nesniegt.
Tomēr neoficiāli pieļauj, ka premjera un Krieviņa domstarpības varētu būt saistītas gan ar Valsts kancelejas izstrādātajiem grozījumiem KNAB izdienas pensiju likumā, kas neguva Saeimas atbalstu, gan arī citiem jautājumiem, piemēram, KNAB priekšnieka konkursu.
Grozījumi KNAB izdienas pensiju likumā tika noraidīti atbildīgajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, paužot būtiskus iebildumus. Parlaments formāli šo likumprojektu nenoraidīja, bet izslēdza no darbakārtības, nolemjot gaidīt priekšlikumus, kas to pilnveidotu.
Iepriekš valdība šo likumprojektu virzīja kopā ar izmaiņām KNAB likumā, ar kuriem nolemts atteikties no prasības par vismaz triju gadu pieredzi vadošā amatā KNAB priekšnieka amata pretendentam. Sākotnēji abu likumu izmaiņas bija iecerēts pieņemt līdz jaunā KNAB vadītāja konkursa izsludināšanas.
Pašlaik jaunais konkurss uz KNAB vadītāja amatu jau ir izsludināts, un pieteikumus tajā var iesniegt līdz 30. martam. Šodien uz sēdi sanāca arī KNAB priekšnieka amata pretendentu atlases komisija. Tā esot apspriedusi organizatoriskus jautājumus, kas saistās ar laika grafiku, proti, kādos datumos organizēt komisijas sēdes, pastāstīja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Zaiga Barvida.
Komisiju vada Valsts kancelejas direktors, un līdz jauna kancelejas vadītāja apstiprināšanai šī amata pienākumu izpildītāja būs Valsts kancelejas direktora vietniece Inese Gailīte.
Kā ziņots, no 21. marta Krieviņš vairs nepildīs Valsts kancelejas direktora pienākumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
