Domes pārstāve mierina, ka pali nav ietekmējuši cietokšņa darbību. Tas apmeklētājiem apskatei, kā ierasts, ir atvērts.
Līdz ko palu laiks beigsies, arī teritorija ap cietoksni būs sausa, stāsta Korsaka.
Vienlaikus domē atzīmē, ka tie nav plūdi, un nav bažu, ka paaugstinātais gruntsūdeņu līmenis varētu tikt pāri Daugavpils aizsargdambim.
Vēstīts, ka pirms aizsargdambja izbūves Daugavpils cietoksni regulāri skāra plūdi. Biežie plūdi ārkārtīgi sarežģīja cietokšņa būvdarbus. Īpaši postoši tie bija 1816. un 1829. gadā.
1829. gada aprīlī ūdens līmenis Daugavā pacēlās vairāk nekā par astoņiem metriem. Cietokšņa apakšējie stāvi atradās zem ūdens, uzbērumi bija bojāti gandrīz visā cietokšņa teritorijā, teikts Latgales Centrālās bibliotēkas mājaslapā publicētajos materiālos par Daugavpils cietoksni.
Šie plūdi piespieda nopietni pievērsties pretplūdu aizsardzības pasākumu izstrādei. Vēl 1821. gadā imperators uzdeva Ceļu satiksmes departamentam rast risinājumu Dinaburgas cietokšņa aizsardzībai no palu ūdeņiem, bet lieta virzījās ļoti lēni. Departamenta inženieri piedāvāja daudz un dažādus risinājumus, tai skaitā Daugavas gultnes izmaiņu, bet visi projekti bija vai nu pārāk dārgi vai grūti izpildāmi. Tikai postošie 1829. gada plūdi paātrināja problēmas risinājuma gaitu.
1830. gada 18. novembrī Inženieru departamentā tika iesniegts projekts, kura autors bija jaunais militārais speciālists kapteinis Pāvels Meļņikovs. Lai to īstenotu pagāja vairāki gadi. Darbus iztraucēja arī poļu šlahtiču sacelšanās. Dambja celtniecību apgrūtināja arī biežie plūdi, īpaši 1837. gadā, kad kārtējo reizi bija applūdusi visa pilsēta.
Vairāk par Daugavpils cietoksni var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
