NA valdes locekli Helmani notiesā par izspiešanu  (193)

Kopā ar Helmani pēc Krimināllikuma 183.panta 2.daļas par izspiešanu grupā tika tiesāts arī uzņēmējs Artūrs Robežnieks. Arī Robežniekam piespriests naudas sods 100 minimālo mēnešalgu, kas atbilst 38 tūkstošiem eiro, apmērā.

Tiesa pirmdien paziņoja saīsināto spriedumu. To būs iespējams 10 dienu laikā pārsūdzēt no 10. aprīļa, kad būs pieejams motivēts nolēmuma teksts.

Krimināllikuma 183.panta 2.daļa par izspiešanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, ieročus vai sprāgstošas vielas, kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Helmaņa advokāts Saulvedis Vārpiņš portālam "Delfi" sacīja, ka viņam pirmdien pasludinātais tiesas spriedums ir bijis liels pārsteigums.

"Noteikti pārsūdzēsim," sacīja Vārpiņš, paužot pārliecību, ka procesu būtu vajadzējis izbeigt jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā, jo, pirmkārt, tā bijusi provokācija, kā arī pierādījumi nav bijuši atbilstoši noformēti. Turklāt šajā lietā prokurors trīs reizes sacījis apsūdzības runu – šajos gados tiesas izmeklēšana tikusi atjaunota divas reizes, bet līdz spriedumam nonākts vien tagad.

Vārpiņš pauda uzskatu, ka tiesas process ticis novilcināts, kā arī skeptiski vērtēja iespēju, ka pilnais tiesas sprieduma teksts patiešām būs pieejams tiesas noteiktajā datumā, pieļaujot, ka, visticamāk, tā pieejamība "tiks novilcināta līdz vēlēšanām", šādi laupot viņa klientam iespēju paust pretargumentus un savu pozīciju. Advokāts pauda viedokli, ka tikusi novilcināta arī lietas izskatīšana.

Jurista vērtējumā, arī piemērot Helmanim vieglāku sodu, nekā noteikts likumā, nav bijis pamata, taču, iespējams, ka šāds sods noteikts, jo tiesa uzskatījusi, ka lieta nav izskatīta saprātīgā termiņā. Šobrīd gan tiesas argumentācija neesot zināma, jo neesot pieejams motivēts spriedums. Vārpiņš uzsvēra, ka arī pieņemt Helmani notiesājošu spriedumu nav bijis pamata.

Advokāts norādīja, ka Helmanim izspiest neesot bijis nekādas vajadzības – tiesā arī tikuši iesniegti pierādījumi, ka viņa kontā tobrīd bijuši 100 tūkstoši, kā arī izspiešanai, kurā apsūdzēts viņa klients, neesot bijis nekādas motivācijas.

Paziņojumā medijiem, kas pirmdien izplatīts Helmaņa vārdā, teikts, ka 28. martā pulksten 11 viesnīcas "Valdemārs" (Kr. Valdemāra ielā 23) 3. stāva konferenču zālē notiks Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieka Egila Helmaņa preses konference saistībā ar 27. martā Ogres rajona tiesā nolasīto spriedumu. Helmanis uzskata par nepieciešamu informēt sabiedrību par, viņaprāt, dīvaino un absurdo tiesas spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu noziegumā, kuru nav izdarījis, minēs varbūtējos iemeslus šādai tiesas rīcībai, kas liecina par tiesu varas iejaukšanos politiskajos procesos. Preses konferences noslēgumā Helmanis atbildēs uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem.

Kā liecina Latvijas tiesu informatīvajā sistēmā pieejamā informācija, lieta, kurā apsūdzēti Helmanis un Robežnieks, tiesā saņemta 2011. gadā. Tiesas sēdēs kopš 2012. gada vairākkārt pasludināti pārtraukumi un grozīts izskatīšanas laiks.

Aģentūra LETA 2009.gadā vēstīja, ka Ekonomikas policijas pārvaldes darbinieki uzņēmēju un toreizējo Ogres novada deputāta amata kandidātu no partijas "Visu Latvijai" un "Pilsoniskās savienības" apvienotā saraksta Helmani aizturējuši saistībā ar lietu, kas ierosināta par mēģinājumu izspiest naudu, lai Ogres televīzijā netiktu demonstrēts kompromitējošs sižets. Vienlaikus aizturēts arī Ogres TV īpašnieks Artūrs Robežnieks.

Togad, 14. maijā, Latviešu nacionālistu kluba paziņojumā bija norādīts, ka "ir pamats uzskatīt, ka lietā iesaistīts Ogres novada domes deputāts Gunārs Kārkliņš, kurš ar savu politisko skandalozo darbību, kas veicinājusi aizdomas par domes deputāta pilnvaru izmantošanu personīgās interesēs, jau vairākkārt piesaistījis mediju uzmanību". Kārkliņš tolaik norādīja, ka Helmanis un Ogres televīzijas īpašnieks Robežnieks aizturēti brīdī, kad mēģinājuši saņemt naudas līdzekļus par kādu Ogres televīzijas veidotu videomateriālu. Sīkāk šo situāciju domnieks nevēlējās skaidrot, jo uzskata, ka tas ir atbildīgās iestādes darbs.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa tolaik apliecināja, ka, "veicot pasākumu kompleksu kāda iepriekš sākta kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā", policija aizturējusi divas 1963. un 1971. gadā dzimušas personas. Personas aizturētas aizdomās par to, ka masu medija pārstāvim ar starpnieka palīdzību piedāvāti 6000 latu (ap 8537 eiro), lai sabiedrībai neparādītu kādu kompromitējošu materiālu. Tiekot gan izmeklēta arī versija, ka žurnālists pats prasījis šādu summu.

Kriminālprocess tolaik tika sākts pēc Krimināllikuma 198.panta 2.daļas - par materiālu vērtību vai citāda rakstura labumu apzināti prettiesisku pieprasīšanu un pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma vai organizācijas darbinieks vai cita persona, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, ja šīs darbības izdarītas atkārtoti, lielā apmērā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Vaicāta, vai 6000 latu ir kādam iedoti un kāds tos ir pieņēmis, Rekšņa tolaik sacīja, ka to vēl skaidros izmeklēšanas gaitā. Viena puse sakot, ka nauda ir pieprasīta, bet otra - ka piedāvāta.

Helmanis tobrīd komentārus sniegt nevēlējās, taču viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš skaidroja, ka Helmanis aizturēts nepareiza situācijas vērtējuma un interpretācijas dēļ. Helmaņa advokāts vien atzina, ka aizturēšana ir saistīta ar politisko cīņu Ogrē. Vai lietā iesaistīts kāds Ogres medijs, Vārpiņš tolaik ne noliedza, ne apstiprināja, vien norādot, ka, iespējams, iesaistīta viena konkrēta persona, kas pārstāv mediju.

Helmanis kopš 1993. gada darbojies jauniešu izglītošanā, nodibinājis un vada "Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolu".

2013. gadā Helmanis bija NA Ogres novada saraksta līderis un saņēma arī lielāko "plusu" skaitu - 1724, gandrīz divkārt apsteidzot tuvākos sekotājus no savas partijas.

Kā portālam "Delfi" sacīja Centrālajā Vēlēšanu komisijā (CVK), ja Latvijas sodu reģistrā līdz pašvaldību vēlēšanām nebūs atzīmes par notiesājoša sprieduma spēkā stāšanos, tad personu var pieteikt kā deputāta kandidātu pašvaldībā. Gadījumā, ja persona būs ievēlēta, taču spēkā stāsies notiesājošs spriedums, tad ievēlētais deputāts zaudēs mandātu.

Līdz ar to secināms, ka pirmdien pasludinātais spriedums Helmanim vēl neliedz kandidēt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

Kā liecina Helmaņa valsts amatpersonas deklarācija par 2015. gadu, viņš par darbu domē saņēmis 25 126 eiro. Deputāts skaidra naudā uzkrājis 31 000 eiro, kā arī deklarējis 350 000 ASV dolāru parādsaistības. Helmanis arī deklarējis vairākus aizdevumus. Viņš aizdevis 14 228 eiro, 17 074 eiro, 49 800 eiro un 75 000 eiro. Viņam pieder arī divi zemesgabali Jaunjelgavā.