Helmanis viņam nelabvēlīgo tiesas spriedumu saista ar vēlēšanu gaisotni Ogrē  (70)

Deputāts skaidroja, ka patlaban šis ir būtisks moments, ka "parādās šādi te tiesas spriedumi". Viņš uzsvēra, ka NA ir viens no nopietnākajiem politiskajiem spēkiem Ogrē, kas pēdējos gados parādījusi ļoti labus rezultātus.

Tiesas debatēs Helmaņa aizstāvis, advokāts Saulvedis Vārpiņš skaidrojis, ka Helmanis ir apsūdzēts par to, ka personu grupā ar Robežnieku pēc iepriekšējas vienošanās, bez tiesiska pamata pieprasījis cietušajam Kārkliņam atdot 6000 latus, piedraudot pretējā gadījumā par viņu izpaust apkaunojošas ziņas, liecina Vārpiņa aizstāvības runa.

Viens no galvenajiem pierādījumiem bijis audioieraksts no visu trīs personu tikšanās kafejnīcā "Dakota" Ogrē. Vārpiņš vērsis tiesas uzmanību uz to, ka Kārkliņš policijā vērsies 2009. gada 12. maijā, un tajā pašā dienā ierosināts kriminālprocess par iespējamām SIA "Ogres Televīzija" pārstāvja Robežnieka nelikumīgām darbībām ar starpnieka palīdzību, pieprasot atlīdzību 6000 latu apmērā par iespējamā kompromitējošā materiāla nerādīšanu, ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras. Tomēr no cietušā Kārkliņa liecībām izriet, ka ar policiju viņš kontaktējis krietni agrāk un kontakts bijis diezgan ciešs. No Vārpiņa tiesas debašu runas izriet, ka Kārkliņš tiesā liecinājis, ka "Ekonomikas policijas darbinieki man teica, ka man ir jānovelk laiks, jo viņi 5. maijā nevarēja tik ātri sagatavoties operatīvo darbību veikšanai."

Vārpiņš norādījis uz datumu nesakritību, skaidrojot, ka kriminālprocess sākts vien 2009. gada 12. maijā, bet operatīvās darbības plānotas jau 2009. gada 5. maijā, turklāt jau 12. maijā Ekonomisko noziegumu novēršanas pārvaldes (ENAP) izmeklētājs pieņēmis lēmumu par Kārkliņa sarunu audiokontroli tā gada 13. maijā tikšanās laikā ar Robežnieku un Helmani kafejnīcā "Dakota". Kā norādījis advokāts, lēmums pieņemts, zinot, ka tikšanās notiks nevis Ogres televīzijas telpās kā esot sākotnēji runāts, bet gan kafejnīcā "Dakota".

Helmanis tiesā skaidrojis, ka vēlējies, lai tikšanās starp Robežnieku un Kārkliņu notiktu Ogres televīzijas telpās, jo bijis plānots runāt par reklamēšanos pirmsvēlēšanu kampaņā, un uzreiz varētu noskaidrot izcenojumus, darba apjomu. Helmanis arī skaidrojis, ka televīzijas telpās varētu noformēt un parakstīt nepieciešamos dokumentus, tostarp kases ieņēmuma dokumentus un līgumus.

Kārkliņš esot apstiprinājis, ka viņš patiešām aicināts uz Ogres televīziju, taču viņš skaidrojis, ka uz turieni nav gribējis braukt, jo tam nav piekrituši policijas darbinieki, tiesas debatēs paudis Vārpiņš, citējot Kārkliņa teikto: "Helmanis ar mani gribēja tikties Ogres televīzijā. Uz Ogres televīziju negribēju braukt, es nepiekritu, jo es biju kontaktējies ar policijas darbiniekiem un viņi teica, ka tur nevar veikt nekādas operatīvās darbības."

Abi apsūdzētie apgalvojuši, ka nebija ne runāts, ne sarunāts, ka Kārkliņš uz tikšanos ņems līdzi naudu. Aizstāvības puse norādījusi, ka ar to arī izskaidrojama policijas nevēlēšanās, lai tikšanās notiktu Ogres televīzijas telpās. Proti, tādā gadījumā likumsargiem nebūtu nekādas garantijas, ka "Robežniekam tiešā nozīmē "iegrūstajai" naudai Kārkliņš tomēr nesaņemtu pretī arī atbilstošu kases ieņēmuma orderi vai citu dokumentu," aizstāvības runā teicis Vārpiņš.

Aizstāvības skatījumā tikšanās vietas nomainīšana liecina par darbību provokatīvo raksturu, jo abiem apsūdzētajiem bijusi neizdevīga pozīcija.

Tāpat, atsaucoties uz diviem lieciniekiem no reģionālā laikraksta "Ogres Vēstis", Vārpiņš norāda, ka sākotnēji saruna bijusi tikai un vienīgi par reklāmu, nevis par to, par ko Kārkliņš vēlējies runāt kafejnīcā. Liecinieks Jānis Mozulis, kurš strādājis laikrakstā, tiesā liecinājis, ka deputāts pats var reklamēties, bet taču tam jābūt ietvertam kopējos reklāmas izdevumos, un Kārkliņš iepriekš savu politisko reklāmu esot slēpis aiz uzņēmuma SIA "Ciemupe" reklāmas, tādējādi apejot reklamēšanās ierobežojumus. Analogas liecības šajā jautājumā sniegusi arī Dzintra Mozule, kas arī strādājusi laikrakstā "Ogres Vēstis" un, kā uzsver aizstāvība, vistiešākajā veidā bija saistīta ar šiem jautājumiem.

Aizstāvība uzskata, ka audioieraksts iegūts, izmantojot viltu. Helmanis esot skaidrojis, ka pie viņa vērsies Kārkliņš, lūdzot, lai Helmanis, izmantojot savu pazīšanos ar Robežnieku, iepazīstinātu arī Kārkliņu ar Robežnieku. Kārkliņš vēlējies vienoties par to, lai Ogres televīzija priekšvēlēšanu laikā par Kārkliņu nerāda neko negatīvu.

No debašu runas izriet, ka Kārkliņš vairākkārt mainījis savas sniegtās liecības. Sākotnējās liecībās esot apgalvots, ka 6000 latu prasīti kā kompensācija Ogres televīzijai par novada domes nepiešķirtajiem līdzekļiem, bet tiesas izmeklēšanas laikā kādā brīdī Kārkliņš sācis apgalvot, ka minētā nauda paredzēta gan Ogres televīzijai, gan arī Helmaņa vadītajai cīņas skolai, bet ne Helmanim personīgi. Kārkliņš esot skaidrojis, ka tajā laikā pret viņu sākta negatīvisma kampaņa, rādīti sižeti par nenopļautu zāli un bijušas runas, ka taps filma par dažādām viņa un esošo Ogres novada deputātu nelikumībām. Ik pa laikam mainījusies arī nosauktā naudas summa, liecina Vārpiņa teiktais tiesas debatēs.

Vārpiņš debašu runā centies atbildēt uz jautājumu, vai patiešām operatīvajā darbā, kurā iegūts audioieraksts, piedalījušies policijas darbinieki, kuru pienākumi paredz šādu darbību veikšanu. Atsaucoties uz krimināllietas materiāliem, Vārpiņš skaidrojis, ka Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes Operatīvi tehniskā biroja palīdzība paprasīta tikai 2009. gada 23. maijā, proti, desmit dienas pēc Helmaņa un Robežnieka aizturēšanas. Savukārt toreizējais biroja priekšnieks Uģis Araks vēstules lejasdaļā parakstījies, ka šo vēstuli saņēmis jau 2009. gada 13. maijā. Līdz ar to Vārpiņš tiesas debašu runā izteicis retorisku jautājumu, "kā var saņemt to, kas vēl nav uzrakstīts"? Aizstāvības skatījumā atzīme par dokumenta saņemšanu 2009. gada 13. maijā izdarīta ar atpakaļejošu datumu un vērtējama kā dokumenta viltojums, un vēstulē ar roku ierakstītais datums – 2009. gada 23. maijs tomēr atbilst īstenībai.

Atsaucoties uz Kriminālprocesa likumu, Vārpiņš arī minējis, ka tas paredz pārskata rakstīšanu no attiecīgās iestādes darbinieka puses, taču lietā šāda pārskata neesot. "Lietā vispār nav nekādu procesuālu dokumentu par to, no kurienes, kādā veidā un kādā sakarā parādās tas sarunu ieraksts, kurš tiek nodots ekspertiem, un kuru prokurors izmanto kā apsūdzības pierādījumu," tā Vārpiņš, skaidrojot, ka aizstāvības skatījumā Operatīvi tehniskā biroja darbinieki šajā "operācijā" nav nepiedalījušies, tāpēc arī nekādu pārskatu viņi nav rakstījuši. "Savukārt Ekonomikas policijas darbinieki darbojās uz savu roku kā paši prata, un, tā teikt, visu saformēja un noformēja "mājas kārtībā"," izteicies advokāts.

Viņš arī norādījis, ka 2009. gada 13. maijā "Dakotā" notikušo procesuālo darbību saturs pēc visām pazīmēm liecina par to, ka notikusi nevis audiokontrole, bet gan speciālais izmeklēšanas eksperiments, kas paredzēts kriminālprocesa likuma 225. pantā. Vārpiņš uzsvēris, ka protokols par "speciālo izmeklēšanas darbības rezultātā noziedzīgo darbību atklātu fiksēšanu" noformēts netika, un tā vietā Helmanim un Robežniekam noformēti parastie aizturēšanas un kratīšanas protokoli.

Advokāts uzsvēris, ka atbilstoši kriminālprocesuālajam regulējumam 2009. gada 13. maijā policija nebija tiesīga izmantot speciālās izmeklēšanas darbības kādu pierādījumu iegūšanai ne pret Robežnieku, ne Helmani, jo šajā laikā Kriminālprocesa likums neparedzēja speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu par mazāk svarīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Prokurore savā apsūdzības runā esot atzinusi tikai vienu pārkāpumu – speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu par noziegumu, par kuru tajā brīdī tās veikt nevarēja. Viņa gan esot argumentējusi, ka, ņemot vērā to, ka pavisam drīz likums grozīts, pārkāpums neesot būtisks.

Jau vēstīts, ka Ogres rajona tiesa pirmdien, 27. martā, Nacionālās apvienības (NA) valdes locekli, Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieku Egilu Helmani sodījusi ar naudas sodu 100 minimālo mēnešalgu apmērā.

Kopā ar Helmani pēc Krimināllikuma 183.panta 2.daļas par izspiešanu grupā tika tiesāts arī uzņēmējs Artūrs Robežnieks. Arī Robežniekam piespriests naudas sods 100 minimālo mēnešalgu, kas atbilst 38 tūkstošiem eiro, apmērā.

Tiesa pirmdien paziņoja saīsināto spriedumu. To būs iespējams 10 dienu laikā pārsūdzēt no 10. aprīļa, kad būs pieejams motivēts nolēmuma teksts.