Veselības ministrija (VM) ir noslēgusi dienesta pārbaudi saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu, nosaucot virkni personu, kas kādā konkrētā brīdī bijušas atbildīgās par projekta īstenošanu, tostarp ir arī bijušie Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītāji Māris Taube un Daina Mūrmane-Umbraško.
Tāpat tiek norādīts uz nepilnīgu SIA "Lattelecom Technology" darbu.
Ministrija publiskojusi dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu "Par Eiropas Savienības fondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda e-veselības projektu ieviešanu".
Komisijas ieskatā par atbildīgajiem ir uzskatāmi NVD direktors un dienesta attiecīgā departamenta vadītāji, kā arī iepriekšējo finansējuma saņēmēju institūciju vadītāji un to projektu vadības vienību vadītāji.
Komisija secinājusi, ka e-veselības sekmīgu ieviešanu kritiski ietekmēja trīs pamata faktori.
Pirmkārt, nepietiekama finansējuma saņēmēja kapacitāte un darbu organizācija e-veselības 1. kārtas projektu izstrādes un projektu iepirkumu veikšanas stadijā, kas rezultējās nepieciešamībā īstenot papildu aktivitātes sistēmu savstarpējas savietojamības nodrošināšanai un ieviešanas termiņu nobīdē.
Otrkārt, nepietiekama finansējuma saņēmēja kapacitāte un darbu organizācija e-veselības 2. kārtas projektu izstrādes posmā, kā rezultātā to ieviešanai maksimālais termiņš bija 2,5 reizes mazāks nekā 1.kārtas projektiem, kas finansējuma apjoma ziņā ir līdzvērtīgi.
Treškārt, nepietiekams laiks e-veselības 2. kārtas nodevumu izstrādei, kā rezultātā SIA "Lattelecom Technology" bija grūtības nodrošināt atbilstošu kapacitāti un līdz ar to darbu kvalitāti.
Detalizētāk pētot projekta 1. kārtu, komisija secinājusi, ka kavējumus projektu izstrādē un ieviešanas uzsākšanā var saistīt ar VM e-veselības ieviešanas nodaļas likvidāciju un finansējuma saņēmēju maiņu 2009. gada rudenī, kā arī nepietiekamo finansējuma saņēmēja kapacitāti.
Kaut arī projektu iesniegumu izstrādes posmā vadības un kontroles sistēma nodrošināja priekšnosacījumus e-veselības 1. kārtas projektu kvalitatīvai, uz stratēģisko pieeju balstītai un savstarpēji saskaņotai izstrādei, tomēr vienotās koordinācijas trūkumu no VM puses var uzskatīt par vienu no faktoriem, ka vēlāk noveda pie projektu savstarpējo savietojamības problēmām, skaidrots ziņojumā.
Tālāk tiek nosauktas personas, kas šajā laikā bijušas atbildīgās par projektu dažādos līmeņos. Minētās VM nodaļas likvidācija un finansējuma saņēmēju maiņa notikusi, kad VM vadīja Baiba Rozentāle un valsts sekretārs Armands Ploriņš. Periodā, kad tika izstrādāti 1. kārtas projekti, finansējuma saņēmēju iestādes vadīja – Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktore Lucija Akermane, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras direktors Egils Lavendelis, Zaļu valsts aģentūras direktore Ingūna Adoviča un Veselības ekonomikas centra direktore Daiga Behmane. Savukārt finansējuma saņēmēja atbildīgo struktūrvienību vadīja Veselības ekonomikas centra atbildīgās struktūrvienības vadītājs Māris Finks un vadītāja Ārija Bērziņa.
Detalizētāk pētot projekta 2. kārtu, komisija secinājusi, ka kavējumus projekta izstrādē un ieviešanas uzsākšanā var saistīt ar finansējuma saņēmēja nepietiekamo kapacitāti un neatbilstošu darba organizāciju. Te kā atbildīgie atkal minēta Behmane, toreizējais NVD direktors Taube, Veselības ekonomikas centra un NVD atbildīgo struktūrvienību vadītāji Bērziņa, Mārtiņš Gailītis, Agnese Gusarova un Mārtiņš Smilga.
Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka pēc funkcionalitāšu gala pieņemšanas no "Lattelecom Technology", NVD neobjektīvi un pārāk optimistiski ir novērtējis sistēmas gatavības pakāpi, kas varētu liecināt par zināšanu un kompetences trūkumu. Tiek uzsvērts, ka par IT jautājumiem un e-veselības sistēmas ieviešanu atbildīgajām NVD amatpersonām bija jāparedz un jārēķinās ar faktu, ka sistēmai pēc funkcionalitāšu gala pieņemšanas ir jāveic drošības audits, un ka tā laikā var tikt atklāti nozīmīgi drošības riski, kā arī jāparedz laiks trūkumu novēršanai. Šajā laikā NVD vadīja Mūrmane-Umbraško, bet finansējuma saņēmēja atbildīgo struktūrvienību vadīja Smilga.
Tāpat ziņojumā ir minēts, ka neapmierinoša "Lattelecom Technology" darba kvalitāte garantijas uzturēšanas ietvaros - gari un līgumam neatbilstoši kļūdu novēršanas termiņi, slikta veikto piegāžu kvalitāte, nepilnīgas instrukcijas par piegāžu uzstādīšanu, e-veselības portāla koda optimizācija, rezultējās ar pārprogrammētām daudzām e-veselības sistēmas funkcionalitātēm un pilnvērtīgi nestrādāja nosūtījumu un pierakstu funkcionalitāte. Minētie apstākļi būtiski paildzināja funkcionalitāšu ieviešanu produkcijas vidē, atzinusi komisija.
Tai pat laikā secināts, ka kopš 2015. gada sākuma līdz e-veselības sistēmas funkcionalitātes uzsākšanai ir veiktas darbības tādā apjomā, kas ļāva sasniegt projekta funkcionalitāti un attiecināt uz projekta izmaksām lielāku daļu no ieguldītā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Kopš 2015. gada NVD rīcība uzlabojās un bija atbilstoša pieejamiem resursiem orientēta uz rezultātu sasniegšanu, uzsvērusi komisija.
Atbilstoši komisijas ziņojumam neviena no iepriekš nosauktajām personām vairs nav atbildīga par projektu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
