No trofejas un Bermontiādes līdz lūžņiem: vai atrasta leģendārā bruņumašīna 'Imanta'?  (68)

Vēstures speciālistu un autodidaktu satraukumu, kurš nav norimies joprojām, izraisīja ieraksts vēsturisko trofeju mednieku forumā. Kāds lietotājs publicēja fotoattēlus ar aprūsējušām detaļām, tostarp bruņumašīnas torni, norādot, ka ar lielu ticamību var apgalvot, ka tie ir pārpalikumi no bruņumašīnas "Imanta", kas nonākuši viņa rīcībā.

Citi foruma lietotāji ieteica detaļas nodot Latvijas Kara muzejam un pat ierosināja savākt naudu, lai vēstures relikvijas atpirktu un muzejam uzdāvinātu. Taču detaļu īpašnieks uz to atbildēja, ka muzejam daļas ir piedāvātas, bet iestāde no tām atteikusies, un tagad priekšmeti ir pārdoti.

Kā liecina diskusijas internetā un stāsta avoti kolekcionāru aprindās, tas izraisīja vēstures entuziastu neizpratni un pat sašutumu gan par to, ka muzejam nav bijušas vajadzīgas šādas Latvijas vēsturei nozīmīgas relikvijas, gan to, ka bruņumašīnas daļas nu varētu būt aizceļojušas prom no valsts.

"Fotogrāfijās redzamā bruņotā auto atliekas ir ļoti sliktā stāvoklī. Tomēr šajā gadījumā attiecīgā bruņotā auto nozīme gan Latvijas vēstures, gan kara tehnikas vēstures kontekstā ir unikāla, tāpēc šī priekšmeta nenonākšana Kara vai kāda cita Latvijas muzeja krājumā manī raisa neizpratni," portālam "Delfi" skaidro vēstures doktors Kārlis Dambītis, kurš pētījis Latvijas armijas vēsturi. Pētnieks gan piezīmē, ka nepārzina visus lietas apstākļus, lai objektīvi spriestu par iesaistīto spēlētāju apsvērumiem.

_{Arhīva video redzama Latvijas armijas tehnikas parāde Esplanādē 1923. gadā. Kadros arī "Imanta" bruņotais automobilis.}

Lai arī kāds kolekcionāru vides avots portālam "Delfi" norāda, ka Vidzemē atrastās detaļas gandrīz droši ir no bruņotā automobiļa "Imanta", jo citas tāda tipa bruņumašīnas Latvijas teritorijā nav bijis, Kara muzejā torņa autentiskumu neapstrīdami apliecināt nesteidz.

Muzejā portālam "Delfi" atklāj, ka patiešām ir saņemta informācija par atradumu, kas varētu būt bruņotā automobiļa "Imanta" pārpalikumi, taču pirmo reizi tas noticis jau aptuveni pirms diviem gadiem.

"Pārskatot fotogrāfijas un zinot atrašanās vietu, tās varētu būt šī bruņotā automobiļa detaļas. Bet 100% precizitāti tam, protams, nevar dot," stāsta Latvijas Kara muzeja Starpkaru vēstures nodaļas pētnieks Kristaps Pildiņš.

Viņš norāda, ka bruņotā automobiļa "Imanta" liktenis ir neskaidrs. Pēc Latvijas okupācijas viss armijas bruņojums nonāca PSRS Sarkanās armijas rokās, bet, sākoties Vācijas uzbrukumam 1941. gadā, PSRS spēki atkāpās.

Tikai runu līmenī ir zināms, ka vācieši bēgošās Sarkanās armijas rīcībā esošo "Imantu" sašāvuši kaut kur Gulbenes apkārtnē, stāsta Pildiņš. Aptuveni ir apzināts, kur varētu būt noticis vācu uzbrukums un PSRS spēku atkāpšanās, skaidro vēsturnieks. Šajā apkārtnē arī atrastas ažiotāžu sacēlušās detaļas.

Nekādu dokumentālu liecību par "Imantas" likteni nav, uzsver Pildiņš. "Bruņumašīnu "Zemgalietis" arī sašāva, bet tā vraks palika Latvijā, bija nofotografēts un ir skaidrība, ka tas ir "Zemgalietis". Šajā gadījumā viss ir miglas plīvurā tīts," viņš paskaidro.

Par minētajām detaļām informēts ir arī Rīgas Motormuzejs. Muzeja direktora vietnieks un Latvijas Antīko automobiļu kluba valdes priekšsēdētājs Agris Šmits portālam "Delfi" apliecina, ka bruņumašīnas "Imanta" detaļas muzejam būtu interesantas.

Taču viņš uzsver, ka atrastā torņa piederība "Imantai" pagaidām ir vairāk spekulācijas, nevis fakts. "Tā ir drusciņ leģenda, ka tas ir tas tornis. Varbūt ir un varbūt nav," norāda Šmits, atzīmējot, ka Krievijas armijai Pirmā pasaules kara laikā bija vairākas šāda tipa bruņumašīnas.

"Būtu labi redzēt dabā un kopā ar Kara muzeja speciālistiem mēģināt identificēt. Tāda veida spekulācijas par visādām tehnikām ir bijušas daudz," apgalvo Šmits.

Vai šim bruņotā automobiļa tornim būtu vieta muzeju ekspozīcijās un krātuvēs, Kara muzejā pārliecības nav. Muzeja speciālists Kristaps Pildiņš portālam "Delfi" apliecina, ka pirms dažām nedēļām saņemts piedāvājums šos priekšmetus iegādāties, taču muzejs atteicies.

"Lai arī vēsturiskā vērtība šīm mantām būtu, tomēr muzejiskās vērtības nav. Turklāt tur tikai var uzbūvēt leģendu, ka tā ir "Imanta", kas cietusi Otrā pasaules kara laikā. Līdz ar to no muzejisku krājumu viedokļa šādi metāllūžņu atradumi īsti nekvalificējas tam, kā mēs būvējam savu muzeja vīziju un kā mēs varētu veidot savu ekspozīciju," skaidro Pildiņš.

Muzejs noteikti apsvērtu detaļu iekļaušanu muzeja krājumā, ja tās tiktu uzdāvinātas, taču pirkt par naudu šos priekšmetus iestāde ar ierobežotu budžetu nav gatava, atzīmē Pildiņš.

Pirms aptuveni diviem gadiem konkrētās relikvijas sludinājumu vietnē piedāvātas par "smieklīgi neadekvātu" summu, atceras Pildiņš.

Motormuzeja pārstāvis Agris Šmits stāsta, ka piedāvājumu pirkt iespējamās "Imanta" daļas bez konkrētas summas norādīšanas pēdējo gadu laikā saņēmis kādas trīs reizes.

"Ja tā tiešām būtu "Imanta", muzejam būtu interesanti, bet kolekcionāri bieži vien par šīm relikvijām prasa neadekvāti lielas summas, kas muzejam nav pieejamas," viņš paskaidro.

Viņš domā, ka torņa vērtība vairāk ir emocionāla nekā praktiska. "Pasaules kontekstā tādi dzelži nav nekas ārkārtējs. Vairāk droši vien tam tornim būs emocionāla vērtība. Lai torni piemontētu veselai mašīnai, izdevumi būtu ārprātīgi," spriež Šmits.

Viņš papildina, ka muzeja speciālistiem līdz šim nav izdevies sazināties ar īpašnieku vai īpašniekiem (ja tie ir mainījušies), lai šos vēsturiskos priekšmetus apskatītu un novērtētu dzīvē.

Pirmā pasaules kara laika bruņotā automobiļa tornis un citas detaļas atradušās kādās lauku mājās Vidzemē, portāls "Delfi" uzzināja no relikviju atradēja, kurš vēlējās palikt anonīms un nerunāt par šo priekšmetu tirgošanas jautājumiem.

Metāla daļas visus šos gadus atradušās viņa vectēva mājas šķūnītī, klētī, pagalmā un citur saimniecībā. Pirms diviem gadiem vectēvs lūdzis metāla priekšmetus savākt, lai tos neizvazā metāla zagļi.

"Tā nu es paņēmu un attiecīgos interneta resursos pajautāju lietpratējiem, no kādas tehnikas tas ir. Un liels bija pārsteigums, ka tas ir no "Sheffield-Simplex" mašīnas, kāda Latvijas teritorijā bija tikai "Imanta"," viņš stāsta.

Vairāk par šo priekšmetu izcelsmi zināms tikai no vectēva stāstītā. Viņa tēvs kara laikā kādu brīdi patvēries mežā, bet, atgriežoties mājās (domājams, 1941. gadā), atradis uz savas zemes sašautu bruņumašīnu.

Vectēva tēvs un citi kaimiņi tad paņēmuši uz mājām bruņumašīnas detaļas, kas varētu kādreiz noderēt saimniecībā, atstāsta "Delfi" avots.

Vecaistēvs šo notikumu laikā bijis ļoti jauns, tāpēc pašu sašauto bruņumašīnu neatceras, vien zinot stāstīt, ka vietā, kur tā iznīcināta, vēl daudzus gadus nav augusi zāle.

Iespējamās bruņotā automobiļa "Imanta" detaļas no valsts nav izvestas un joprojām atrodas Latvijā, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Bruņotais automobilis "Imanta" Latvijas armijas bruņojumā bija līdz pat okupācijai 1940. gadā. Lai gan auto bija atjaunots un uzlabots, Otrā pasaules kara sākumā tas tik un tā bija fiziski un morāli novecojis.

"Tas bija standarta Pirmā pasaules kara bruņotais automobilis, izmantojams ar vienu vai diviem ložmetējiem," stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Kristaps Pildiņš. Attiecīgi bruņumašīnas izcelsme un nonākšana Latvijas rīcībā meklējama šajā laika periodā.

"Imanta" ir britu auto ražotāja "Sheffield-Simplex" bruņotais automobilis – 25 šādas bruņumašīnas 1915. un 1916. gadā Krievijas impērija iepirka savai armijai no Lielbritānijas. Šīs mašīnas jau tad tika atzītas par kaujai nederīgām un tās bija paredzēts pārbūvēt braukšanai pa dzelzceļu, taču tehnikas trūkuma dēļ tās tomēr nonāca līdz frontei pilsoņu karā Krievijā un arī Latvijā, skaidro Pildiņš.

_{Video no Tanku pulka parādes 23. gadā. Redzams arī bruņotais automobilis "Imanta".}

"Sheffield-Simplex" jeb nākamā "Imanta" Latvijas teritorijā nonāca 1919. gadā, lielinieku Padomju Latvijas armijas sastāvā piedaloties kaujās pret Igaunijas armiju Vidzemē. Te arī "Imanta" kā kaujas trofeja nonāca Latvijas armijas rokās – precīzs datums, kad tas notika, nav zināms, skaidro Pildiņš.

Jāpiebilst, ka tolaik lieliniekiem trūka gan rezerves daļas, gan degviela, un automašīnas bieži lūza, tāpēc īpaši uzticami šādi kaujas rati nebija.

1919. gada 24. septembrī trofejas "Sheffield-Simplex", kas nu ieguva nosaukumu "Imanta", tika saremontēts un piedalījās Latvijas armijas kaujās pret bermontiešiem, teikts Modra Esserta izdevumā "Dzelzs karavīri jeb Latvijas kaujas mašīnu vēsture".

Mašīna savas neuzticamības dēļ tomēr bieži stāvējusi rezervē. Kā skaidro Pildiņš, Latvijas armijai ļoti trūka ieroču, tāpēc atvēlēt standarta bruņojumā paredzētos divus smagos Maksima sistēmas ložmetējus "pašai neuzticamākajai" bruņumašīnai, kas jebkurā brīdī var pievilt, bija izšķērdīgi.

Bermontiādes kaujās "Imantai" arī negāja pārāk spoži. Tehnisku ķibeļu dēļ cīņās pie Smārdes mašīna nav spējusi izpildīt uzdevumu un nonākusi ienaidnieka rokās. Kā rakstīts Esserta darbā, auto nācies pamest, kad tam noslāpis motors un salūzis Maksima sistēmas ložmetējs, un auto nonācis bermontiešu ielenkumā.

Taču veiksmīgā pretuzbrukumā ar bruņotā automobiļa "Zemgalietis" piedalīšanos "Imanta" pēc divām dienām atgūta, kad vācieši ar zirgiem jau vilkuši to prom.

Esserta grāmatā minēti gadījumi, kad "Imanta" sava mazjaudīgā motora dēļ uz smilšaina ceļa nav spējusi sniegt pienācīgu kaujas atbalstu. Mašīna bijusi pārāk neizturīga, jo "Sheffield-Simplex" to būvēja policijas vajadzībām pilsētā un šasija bija pārāk viegla, salīdzinot ar bruņojuma svaru.

"Braukt kaujā ar spieķotiem riteņiem ir diezgan liels neprāts, bet kamēr nav nekā labāka, izmanto to pašu," "Imantas" kaujasspējas raksturo Rīgas Motormuzeja pārstāvis Agris Šmits.

"Sheffield-Simplex" bruņumašīna aprīkota ar 60 zirgspēku motoru un varēja sasniegt līdz 40 kilometriem stundā lielu ātrumu. Auto svars – 5,9 tonnas. Bruņotā automobiļa apkalpi veidoja četru cilvēku komanda.

Pēc kara Latvijas armijas bruņotās automašīnas, tostarp "Imanta", ik pa laikam remontētas, pārkrāsotas, piedalījās manevros un militārajās parādēs. 1940. gadā "Imanta" pārbūvēta akciju sabiedrībā "Vairogs", raksta Esserts. Bruņumašīna uzlikta uz "Ford" šasijas.

Pēc Latvijas okupācijas bruņumašīnas iekļautas Sarkanās armijas 24. teritoriālajā korpusā. Mašīnas "Imanta", "Staburags" un "Zemgalietis" tanku rotas sastāvā 1941. gadā, kad pārvietojušās uz Gulbeni, nokļuva vācu apšaudē. Divas no bruņumašīnām tika sašautas, bet trešajai izdevās izbēgt.

"Diezgan skaidrs, ka viena no šīm sašautajām bruņotajām automašīnām bija "Imanta"," precizē Pildiņš.