Latvijas advokātu saime atskatās uz paveikto un vēlēs jaunu vadību  (37)

AT priekšsēdētājs Bičkovičš un RAT priekšsēdētāja uzsvēra būtisko tiesu reformu - pāreju uz trīs instanču tīro tiesu sistēmu -, kas noslēgusies pērn. Papildus Bičkovičs arī minēja, ka pērn sākta un vēl turpināsies tiesu teritoriālā reforma. Viņš sacīja, ka sākotnēji reforma varētu radīt neizpratni un nepatiku līdz brīdim, kad visi ar to būs apraduši.

No AT priekšsēdētāja teiktā izriet, ka pērn mēģināts stiprināt augsto kasācijas instances tiesu un notikusi tieši darbinieku – analītiķu, padomnieku un akadēmisko prātu – piesaiste. Savukārt viens no AT pamatmērķiem esot mazināt tiesnešu slodzi. Vienlaikus Bičkovičs noliedza publiski izskanējušos pārmetumus, ka AT "kratās vaļā" no lietām, lai samazinātu to skaitu. Vidēji gadā kasācijas instance izskata 4000 lietas, kas, Bičkoviča ieskatā, ir "mazliet par daudz".

RAT priekšsēdētāja savukārt uzsvēra, ka, lai īstenotu lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, advokātiem jāizprot sava loma lietu izskatīšanā tiesā, jo nereti jau gada sākumā saņemtām lietām izskatīšana iespējama vien pēc pāris mēnešiem vai pat gada beigās advokātu aizņemtības dēļ. Vilsone papildināja, ka, protams, advokātiem ir tiesības plānot savu laiku, bet, to darot, nepieciešams domāt par šo saprātīgo termiņu.

Tāpat Vilsone aicināja advokātus domāt, vai to darbībai ir pietiekams normatīvais regulējums.

Noslēgumā Vilsone pieminēja advokātu komunikāciju ar medijiem, papildinot, ka arī tiesas arvien vairāk cenšas komunicēt ar plašsaziņas līdzekļiem un informēt sabiedrību, taču aicināja atcerēties, ka tiesu spriež tiesa nevis mediji.

Pašreizējā Zvērinātu advokātu padomes vadītāja, advokāte Guna Kaminska klātesošajiem atklāja, ka aizvadītais pārskata gads bijis ļoti smags, jo no amata atkāpās tā brīža padomes vadītājs Jānis Grīnbergs un viņa kā tā brīža priekšsēdētāja vietniece kļuva atbildīga par diviem amatiem.

Runājot par nākotnē gaidāmo, Kaminska minēja, ka īpaši svarīgi ir gaidāmie grozījumi Advokatūras likumā, ar ko tiks noteiktas precīzas un stingras prasības advokātu un to palīgu pretendentiem, kā arī mazliet stingrāka attieksme pret juridiskās zinātnes doktoriem, jo tikai daži no akadēmiķiem paralēli nododas arī praktiskajam darbam.

Vēl būtisks jaunums, kas sagaida advokatūru, ir disciplinārsodu ieviešana par mācību neapmeklēšanu un kvalifikācijas necelšanu. Tāpat aktuāls esot jautājums par advokātu biroju iespējamu iekļaušanu civiltiesiskas līgumsabiedrības statusā.

Kaminska atzina, ka pārskata periodā padome nepilnīgi uzraudzījusi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu. Par šādu pārkāpumu padome bijusi spiesta arī šķirties no dažiem biedriem. "Bijām vainīgi," rezumēja Kaminska, gan piebilstot, ka vaina tomēr esot dalāma arī ar procesa virzītāju.