Biedrība lūdz neizsludināt grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā  (9)

"Lūdzam neizsludināt grozījumus NĪN likumā (red. likums Par nekustamā īpašuma nodokli), jo 5.pantā aizmirsti bērni ar invaliditāti un cilvēki ar 1. invaliditātes grupu.

Lūdzam neizsludināt Saeimā pieņemtos NĪN likuma grozījumus, jo 5. pantā aizmirsti, nav paredzēti konkrēti atvieglojumi sociāli visneaizsargātākajiem, proti, ģimenei, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī cilvēki ar 1. invaliditātes grupu.

Paredzot konkrētus atvieglojumus trūcīgām un maznodrošinātām personām, viņu vidū, iespējams, ir aplokšņu algu saņēmēji, kā arī daudzbērnu ģimenēm (arī vecvecākiem un 24 gadus veciem jauniešiem) un politiski represētām personām.

Jāņem vērā, ka cilvēki ar invaliditāti, salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem, ir zaudējuši pašu dārgāko – veselību!

Jau bijušais premjers Māris Gailis parakstīja Nacionālo ziņojumu ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti.

Pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.

Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija ļoti grūts un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992. gadā valdība un deputāti pieņēma likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" un to pildīja, par to Jums ITAC vairākkārt rakstīja detalizētāk.

Lūdzam likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5. pantu papildināt: "Atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa vienīgo mājokli, par zemi ģimeni, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un ģimeni, kurā ir cilvēks ar 1. invaliditātes grupu."

Jāņem vērā, ka mūsu kaimiņi – Igaunija un Lietuva – ir atbrīvojusi no NĪN par vienīgo mājokli savus iedzīvotājus.

Turklāt Igaunija un Lietuva jau 20 gadus ir ieviesusi humānu veselības aprūpes modeli, nodrošināta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu un jaunākās paaudzes efektīvu medikamentu pieejamība. Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, zāles Igaunijā ir ap divas reizes lētākas. Latvijā daudzi par to var tikai sapņot.

Receptūras atsevišķu zāļu cenas vien Latvijā četru mēnešu laikā pieaugušas par 30%.

Cik tūkstošiem vēl jāmirst, jākļūst par cilvēkiem ar invaliditāti un hroniski slimiem no ārstējamām slimībām, lai ieviestu humāno jau 20 gadus esošo Igaunijas un Lietuvas veselības aprūpes finansēšanas modeli? To paredz arī Valdības deklarācijas 128.punkts.

Intervijā LTV 1 2016.g. 25.oktobrī veselības ministre Anda Čakša atzina, ka Latvijā stāvoklis veselības aprūpē ir grūts, katru dienu no ārstējamām slimībām mirst 17 cilvēku (gadā ap 6000).

Saskaņā ar VSAA (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras) datiem salīdzinājumā ar 2008. gadu visu cilvēku ar invaliditāti skaits pieaudzis par 61184 vai par 51,5%, pēdējā gada laikā - par 6000.

Daudzi ir izmisumā, ka nevar samaksāt par NĪN, par zemi, sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem, pārtiku u.c."