"Es iekļuvu politiskajā virpulī. Viens politisks spēks jau pirms manis bija privatizējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).Viņi gribēja to privatizēt pilnībā," otrdien intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atzīst kādreizējais biroja vadītājs Normunds Vilnītis, kuru kā savu Rīgas mēra amata kandidātu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās izvirzījusi Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
Vilnītis intervijā atzīst, ka viņam "tika uzstādīts ultimāts – vai nu cīnāmies tādos virzienos un ar tādām metodēm, kādas ir vēlamas šai partijai, vai arī manis kā priekšnieka nebūs. Tas man tika diezgan pat atklāti pateikts. Tā bija cīņa ar pretkorupcijas lozungiem pret politiskajiem konkurentiem. Jāteic, konkurentu malā dabūšana "Vienotībai" lielā mērā arī izdevās".
Runājot par tā dēvēto oligarhu lietu, viņš akcentē, ka "ir arī izrādījies, ka trokšņainā, skandalozā politiskā lieta, kas savulaik bija tik aktuāla, ir pilnībā izčākstējusi. Tolaik izskanēja pārmetumi, ka Vilnītis nopludinājis informāciju, bet vēlāk kaut kā izrādījās, ka noplūdes notikušas tieši no tās nodaļas, kuras vadītāja izteica šos pārmetumus".
Vilnītis atminas, ka tad, kad bija devies atvaļinājumā, KNAB vadība sarīkojusi "milzīgas kratīšanas un publisko attiecību akcijas, manuprāt, plānotas akcijas". Tas bijis vajadzīgs, lai "viens politiski ekonomisks grupējums, kurš nebija ieguvis pietiekami daudz balsu vēlēšanās, varētu sagrābt varu".
Viņš pauž uzskatu, ka šajās norisēs bija valsts apvērsuma pazīmes – vispirms KNAB veiktās provokatīvās akcijas, tad Saeimas atlaišana, kurai sekoja Zatlera partijas rašanās.
Vilnītis KNAB priekšnieka amatā bija no 2009. gada 12. marta, kad Saeima nobalsoja par viņa iecelšanu minētajā amatā, iepriekšējā priekšnieka Alekseja Loskutova vietā. Viņš, tāpat kā Loskutovs, no KNAB priekšnieka amata tika atbrīvots pēc valdības speciāli izveidotas komisijas atzinuma. Saeima viņu atbrīvoja 2011. gada 16. jūnijā.
Jau vēstīts, ka LSDSP valde lēma, ka pašvaldību vēlēšanās Rīgā, līdzīgi kā daudzviet citur Latvijā, partija piedalīsies ar savu atsevišķu sarakstu.
Kopējs saraksts atbilstoši spēkā esošam līgumam ar līdzšinējo sadarbības partneri Latvijas Reģionu apvienību (LRA) nav iespējams, jo tās izvirzītie noteikumi neatbilst vispārpieņemtām demokrātiskām sadarbības formām, veidojot Rīgas sarakstu.
Tas gan neizslēdzot kopēju sarakstu kaut kur citur Latvijā, ja puses par to spēj vienoties, iepriekš vēstīja LSDSP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
