Lai gan biežāk izskan informācija, ka nekvalitatīva izglītība zeļ vien lauku skolās, līdzīga situācija ir arī lielajās pilsētās, tostarp Rīgas mikrorajonos, žurnālistus otrdien informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Atrādot optimālā skolu tīkla modeļa pētījumu starpziņojumu, žurnālistiem ministrijā demonstrēja karti, kur vairāk nekā 700 skolas un 200 tūkstoši skolēnu attēloti kā krāsaini aplīši viscaur Latvijai. Pētījuma vadītājs ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs kartē aktivizēja slāni, kas parādīja vidusskolēnu sekmes centralizētajos eksāmenos.
"Rīgas mikrorajoni ir pilni ar mazām vidusskolām, kur it kā māca bērnus, bet eksāmenu rezultāti ir gaužām zemi," secina Turlajs. Viņa teikto papildināja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V): "Ar vēsu skatu paskatoties uz Rīgas karti, tumši zilie aplīši ir tās vidusskolas, kur eksāmenu rezultātu indekss ir mazāks par 30%. Tam ir dažādi iemesli – ir skolas, kur liels skaits bērnu eksāmenu nokārto ar sliktiem rezultātiem, kā arī citur mācību gada laikā skolas atbrīvojas no nesekmīgajiem skolēniem."
"Autovadītāja apliecības ieguvei ir nepieciešams 90% rezultāts eksāmenā. Tad kāpēc esam tik liberāli, ka uzturam skolas, kur šāds rezultāts ir 30%? Tā mēs apzogam bērnus," teica Šadurskis, norādot, ka ieteikumos pašvaldībām skolu tīkla reformēšanai uzsvars būs nevis uz skolēnu skaitu iestādēs, bet gan izglītības kvalitāti.
Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā eksāmenu indeksa rezultāts ir 84%. Pētījumā atklāts, ka šajā skolā mācās arī 15 skolēni, kuri ir deklarēti Ogrē, 12 no Ikšķiles, 127 no Pārdaugavas, kā arī citām nomalēm. Savukārt Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijā ierodas bērni gan no Preiļiem, gan Ludzas, gan 40 kilometrus attālās Krāslavas.
Eksāmenu rezultātu indekss tiek veidots trīs obligāto centralizēto eksāmenu vērtējumu summu dalot ar skolā mācību gada sākumā norādīto 12. klašu skolēnu skaitu un skaitli trīs (obligāto eksāmenu skaits).
Šie dati liecina par izglītības kvalitātes noslāņošanos – daļa ģimeņu bērnus sūta nevis uz tuvējām skolām, bet gan uz tām, kur iegūst kvalitatīvāku izglītību. Līdz ar to rodas skolas, kurās sarūk skolēnu skaits, zūd finansējums un vairs nav iespēju algot labus skolotājus, tādējādi visai izglītības iestādei zaudējot kvalitāti. Šadurskis uzsvēra, ka gadījumos, kad šāda tendence skar vidusskolas, tās būtu ieteicams pārkvalificēt par pamatskolām un norādīja uz veiksmīgiem piemēriem Bauskā, Smiltenē un Pļaviņās.
"Publiskajā telpā iesakņojies uzskats par skolu slēgšanu. Runa nav par to. Runa ir par izglītības kvalitātes maiņu – no vidusskolas uz pamatskolu, vai no pamatskolas uz sākumskolu," atrādot 120 lapas biezo starpziņojumu, stāstīja Šadurskis. "Neorientējamies uz to, ka bērnus uz skolu vedīs vecāki ar privāto autotransportu. Orientējamies uz sabiedrisko transportu un pašvaldību organizētiem skolēnu pārvadājumiem."
Ekonomģeogrāfs, optimālā skolu tīkla modeļa pētījuma vadītājs Turlajs stāstīja, ka Latvijā izglītība ir 1,6 reizes neefektīvāka, nekā vidēji Eiropā. Pētījumā analizēta arīdzan Latvijas konkurētspēja, darbaspēka kvalifikācija un iespēja konkurēt ar citām valstīm. "Rīgā koncentrējas lielākā daļa iedzīvotāju, bet tāpat viņi jau labu laiku dodas prom no Latvijas uz zemēm, kur tautsaimniecība un publiskais sektors strādā efektīvāk. Ja vidēji Eiropas valstis izglītībai velta 10% budžeta izdevumu, tad Latvijā tie ir 16%," sacīja Turlajs.
Analizējot centralizēto eksāmenu rezultātus, pētnieki atklāja, ka 72 vidusskolās neviens skolēns nebija kārtojis 12. klases eksāmenus dabaszinātnēs. "Ja cilvēks nezina fiziku vai ģeogrāfiju, mūsdienu apstākļos bez šīm zināšanām cilvēkiem būs ļoti grūti konkurēt darba tirgū," prognozēja Turlajs.
Turlajs brīdināja, ka skolu tīkla nesakārtošanas gadījumā arvien lielāks finansējums būs jānovirza tukšu skolu uzturēšanai, zudīs iespējas rast labus skolotājus, nebūs iespēju nodrošināt mūsdienīgu aprīkojumu, lauku skolās izglītības līmenis arvien vairāk atpaliks no lielpilsētu skolām, lauku un mikrorajonu skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, pieaugs kvalificēta darbaspēka deficīts valstī, kā arī strauji pieaugs nabadzība. "Varbūt izklausās pārāk dramatiski, bet es ticu, ka skolu tīklu sakārtos un nekas no minētā nerealizēsies," cerīgi pauda Turlajs.
Tomēr viņš norādīja, ka pašvaldības nevēlas savstarpēji sadarboties. Reformas kavē arī izpratnes trūkums sabiedrībā par ilgtermiņa ieguvumiem. Arī politiķi baidoties no nepopulāru lēmumu pieņemšanas, pauda Turlajs.
Pēc pēdējo datu ievadīšanas šā gada 1. septembrī sāksies sarunas ar pašvaldībām, kurām būs liela loma skolu tīkla reformas turpmākajā realizācijā, prognozēja ministrs. Pētījums jāpabeidz līdz šā gada 1. oktobrim.
Pašvaldības pārliecināt Šadurskis cer, sasniedzot "skaidrības pakāpes kritisko masu". "Katrai pašvaldībai ir mērķis parādīt skaidru un gaišu attīstības scenāriju – kas notiek, ja neieklausās. Jebkurā gadījumā kaut kādā brīdī būs jāpieņem lēmums mainīt skolas kvalifikāciju. Jautājums – līdz kādai nabadzības pakāpei pašvaldība ir gatava nolaisties, lai šis klikšķis notiktu," pauda Šadurskis.
Vēstīts, ka skolu tīkla sakārtošana ministrijas ieskatā ir viens no priekšnoteikumiem, lai pedagogu minimālais atalgojums par likmi 2022. gadā sasniegtu 900 eiro. Tam nepieciešami 103,6 miljoni eiro.
Izskanējis, ka lielākās pārmaiņas varētu skart vidusskolas – lielo pilsētu vidusskolās jābūt vismaz divām paralēlām klasēm, kurās mācās 25 skolēni, bet lauku skolās vismaz viena klase ar 15 skolēniem. Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) jau izteicies, ka tas nozīmētu vismaz 40 skolu slēgšanu galvaspilsētā. Ušakovs ir apņēmies slēgt vienīgi Pļavnieku ģimnāziju, taču tālāka tīkla sakārtošana nesekos – "mēs viņu [Šadurski] uzklausīsim, bet neko nedarīsim," LTV raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Rīgas mērs.
Februāra beigās ministrija bija vienojusies ar Bauskas novadu slēgt Ozolaines pamatskolu. Savukārt pērn likvidētas sešas skolas, bet vēl vairāki desmiti skolu un bērnudārzu reorganizēti, apvienojot vairākas izglītības iestādes zem viena jumta un vienas administrācijas.
Iepriekš Šadurskis norādījis, ka algu reformu bez skolu tīkla sakārtošanas būs neiespējami īstenot. "Ja sarunas ar pašvaldībām, kas ir vispārizglītojošo skolu dibinātājas, par skolu tīkla sakārtošanu būs nesekmīgas, tad nebūs finanšu avota skolotāju algu paaugstināšanai, kā tas bija paredzēts skolotāju algu reformas plānos," izteicies ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
