Maijā plānots tiesāties par Norvēģijā arestēto sniega krabju kuģi  (16)

Viņš teica, ka lieta saistībā ar arestēto sniega krabju kuģi, atbilstoši Norvēģijā pastāvošajām juridiskajām procedūrām, virzās uz tiesu. Norvēģija izvirza kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, jo sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi saskaņā ar 1920. gadā Parīzē noslēgto starptautisko līgumu, atbilstoši Eiropas Savienības regulas prasībām. Pēc ZM rīcībā esošās informācijas tiesas procesa uzsākšana ir plānota maija sākumā, piebilda Riekstiņš.

Viņš uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju par sniega krabju zvejas turpināšanu Svalbāras zvejas rajonā var veikt tikai Eiropas Komisija. "Sekojam, lai process notiktu bez būtiskas vilcināšanās," uzsvēra ZM Zivsaimniecības departamenta direktors.

Riekstiņš arī pastāstīja, ka Eiropas Komisija ir sagatavojusi dokumentu sarunu vešanai, kas nupat izskatīts un atbalstīts Eiropas Savienības Padomes zivsaimniecības darba grupā Briselē. Tālākais atkarīgs no tā, cik ātri Eiropas Komisijas sarunu vedēji norunās tikšanos ar Norvēģiju un spēs panākt vienošanos. "Par Latvijas nepacietību jautājuma steidzamai atrisināšanai esam Eiropas Komisijai atgādinājuši vairākkārt, tai skaitā zemkopības ministra līmenī," pauda ZM Zivsaimniecības departamenta direktors.

Jau ziņots, ka Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Pēc incidenta ĀM iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo Eiropas Savienība (ES) un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Latvija kopš 2014. gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.

Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare – sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.