Koncerti, dievkalpojumi un tradīcijas – pasākumi Latvijā no Zaļās ceturtdienas līdz Lieldienām  (17)

Latviešu folklorā ar Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Lieldienām saistīts bagātīgs paražu un ticējumu klāsts par to, kā rīkoties, lai atvairītu nelaimi, piesauktu laimi, paredzētu laika apstākļus un tiktu gan pie turības, gan atrastu dzīvesdraugu, saglabātu skaistumu un veselību, kā arī izaudzinātu bērnus.

Lieldienas šogad Latvijā, tāpat kā katru gadu, tiks svinētas dažādos pasākumos. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu tajā, kā no ceturtdienas līdz Otrajām Lieldienām pavadīt laiku, gan izdzīvojot savu ticību un piedaloties dievkalpojumos, gan vienkārši atpūšoties kopā ar ģimeni dažādos koncertos, piedaloties sportiskās aktivitātēs un apmeklējot muzejus.

Rietumu kristīgajā baznīcā šodien tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena – diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto, tika iedibināts Svētais Vakarēdiens, kā to dēvē luterāņi, jeb Vissvētākais sakraments, kā to sauc katoļticīgie, un kad Kristus tika nodots un sagūstīts. Kā vēstī evaņģēliji, Lielās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī – kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.

Līdz ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumu sāksies katoļu baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākās trīs svētās dienas jeb Triduum Paschale (latīņu val.), kas noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Katoļu baznīca svētku svinēšanā saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas pulksten 18. Tāpēc, neskatoties uz to, ka mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara. Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums "Triduum" nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām.

Kristus pēdējo vakariņu dievkalpojumā pēc sprediķa notiek kāju mazgāšanas rits – priesteris, arī Romas katoļu baznīcas pāvests, mazgā kājas divpadsmit cilvēkiem, līdzīgi kā Kristus Pēdējo vakariņu laikā to darīja 12 apustuļiem.

Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā.

Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē – Zaļā ceturtdiena. Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" – atjaunoti, atdzimuši.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules, jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki. Tāpat Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests - tad vasarā būs daudz sviesta un piena. Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu. Tāpat Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, jo tad vasarā kukaiņi nāks uz māju. Šajā dienā vajag "ieturēt sevišķu kārtību un tīrību, tad visu gadu kārtība".

Tautas gudrība arī vēsta, ka Zaļajā ceturtdienā ola jāliek uz jumta, ja tā nesasalst, tad būs laba vasara. Tāpat ticējums vēsta, ka tad, ja Zaļās ceturtdienas naktī ola, uzlikta uz staba, sasalst, tad vasarā nosalst pirmie mieži, bet, ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad sals 40 naktis. Cits ticējums vēsta: ja Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena ir skaidras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad slikts.

Zaļajā ceturtdienā bijis iespējams arī saprast, no kuras puses jaunām meitām brauks precinieki - "Zaļās ceturtdienas rītā ir jaunavām jākāpj uz kalna un jākliedz, tad uz to pusi, kur atskanēs atbalss, aizvedīs tautās", vai arī "ja grib zināt, no kuras puses brauks precinieki, tad Zaļās ceturtdienas rītā jākāpj uz akmeņa un skaļi jāgavilē; uz kuru pusi balss skan, no tās brauks precinieki"

Pasākumi Latvijā

Ceturtdien Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēs, kā arī Latvijas Romas katoļu baznīcas (RKB) draudzēs paredzēti dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Jelgavā Zaļajā ceturtdienā, pulksten 16, noritēs orientēšanās sacensību seriāla "Alnis 2017" otrā kārta Mežciemā.

Siguldā Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā Lielajā ceturtdienā, pulksten 17, notiks Mākslu skolas "Baltais Flīģelis" kora sadraudzības koncerts ar vokālo studiju "Knīpas un knauķi" un bērnu kori no Francijas.

Ventspilī Pārventas bibliotēkā pulksten 14.30 būs radošās darbnīcas bērniem "Ceļā uz Lieldienām". Bērni varēs darināt olu turētājus no kartona un citiem materiāliem.

Kristīgajā baznīcā Lielā piektdiena tiek pieminēta kā Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai – vietai, kur Viņš tika piesists krustā.

Vecrīgas ielās notiks tradicionālais ekumeniskais Krustaceļš, kurā aicināti doties gan dažādu konfesiju kristieši. Krustaceļš sāksies pulksten 12 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles, kur uzrunu teiks Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs, bet noslēgsies pie Rīgas Doma ar arhibīskapa Jāņa Vanaga uzrunu.

Kopumā ceļā būs septiņas apstāšanās vietas. Katrā no tām tiks lasīts fragments no Svētajiem Rakstiem, būs piedošanas lūgšana un garīdznieku uzrunas. Krustaceļā šogad tiks pārdomāta Dieva žēlsirdība, kas atklājas Jēzus stāstītajā līdzībā par pazudušo dēlu, vēsta Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrs. Svēto Rakstu tekstus lasīs aktieri Rēzija Kalniņa un Januss Johansons, bet Dieva atbildi uz piedošanas lūgšanu izdziedās dziedātājs Jānis Misiņš.

Pulksten 15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem Rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lielās piektas (piektdienas) rītā priekš saules jāizslauka istaba, mēsli jāaiznes uz augstāko apkārtnes kalnu un jāsadedzina, uzsaucot: "Nāciet!" Rītā sadedzinātos pelnos atradīs pēdu un pēdā graudu. Kādas labības grauds tas būs, tāda labība vislabāk izdosies nākošā vasarā. Tāpat šīs dienas rītā burvis saliek nešļavu vīzē un velk to pie auklas pa kaimiņa tīrumu sacīdams: "Lai zaļo purvi, meži! lai dzelto tīrumiņi!"

Tautas gudrība iesaka: Lielajā piektdienā, gaismai austot, vajag izslaucīt visas istabas un mēslus aiznest pār robežu otra zemē, lai vasarā neuzmāktos dunduri, lapsenes, odi un citi kukaiņi. Kas to izdarīs, tas gada laikā būs pasargāts no visādiem kaitīgiem kukaiņiem: viņi gan salasīsies pie robežas, bet pāri par to neies.

Tāpat tautas ticējums vēsta, ka tad, ja Lielās piektdienas rītu priekš saules lēkta speķi ēd, tad tai gadā neredz čūskas un šajā dienā govis jāper ar peramo slotu, tad vasarā mušas neēd. Lielās piektdienas rītā jāmazgājas uz austrumiem tekošā ūdenī, tad visu gadu būs vesels. Ticējumi arī vēsta, ka Lielajā piektdienā jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz krustceļa, tad mājā nav blusu.

Ja lielās piektdienas rītā salasa skaidiņas un ieber ugunskurā, tad vasarā uziet daudz putnu ligzdu. Tautas gudrība arī iesaka Lielajā piektdienā ēst mārrutkus un dot tos arī lopiem, "lai nepiesistos nekāds ļaunums". Ticējumi vēsta, ka tie cilvēki, kas dzimuši lielajā piektā "tai stundā, kad Pestītājs pie krusta miris, nedrīkst vieni paši kapsētā rādīties, jo tie redzot tur mirušo dvēseles, un tās viņus mācot nost", kā arī "Kas dzimis lielajā piektā, tas māk burt".

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lielās piektdienas dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu, tostarp krusta ceļu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Rīgā noritēs Ekumēniskais krusta ceļa gājiens no pulksten 12 sāksies laukumā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, bet noslēgsies Doma laukumā. Vairāk par krusta ceļu lasi šeit.

Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonā no pulksten 11 līdz 14 noritēs gadskārtējais Lieldienu iešūpošanas pasākums pavasarīgās noskaņās. Radošajās darbnīcās ikviens varēs izgatavot putnu būrīti, Lieldienu galda dekorus, filca zaķus un šokolādes olas. Varēs arī atsvaidzināt olu krāsošanas iemaņas un izmēģināt veiksmi olu kaujās.

Rīgas Mārtiņa baznīcā no pulksten 16 līdz 18 izskanēs Latvijas Universitātes senās mūzikas ansambļa un ērģelnieces Lienes Andretas Kalnciemas Emanuele D’Astorga "Stabat Mater" izpildījums.

Svētā Pētera baznīcā pulksten 17 skanēs Džovanni Batista Pergolezi "Stabat Mater", piedaloties Antai Jankovskai (soprāns), Andžellai Gobai (mecosoprāns), kā arī kamerorķestrim "Sinfonia Conertante", diriģents Andris Vecumnieks. Bezmaksas ielūgumus no 7. aprīļa var saņemt Svētā Pētera baznīcas kasē.

Rīgas Svētā Jāņa baznīcā pulksten 19 Lielās piektdienas koncerts, piedalās orķestris "Rīga", solists Aivars Osītis (trompete). Diriģents Ferers Ferāns no Spānijas. Bezmakas ielūgumi no 5. aprīļa darbdienās pieejami Kronvalda bulvārī 8.

Jūrmalā Dzintaru koncertzālē uz sakrālās mūzikas koncertu, kura centrālais notikums būs britu komponista Džona Ratera pasaulslavenā skaņdarba "Rekviēms korim, instrumentu ansamblim, un soprānam" pirmatskaņojums atjaunotajā zālē, aicina godalgotais koris "Kamēr..." un diriģents Jānis Liepiņš. Koncertā skanēs arī Arvo Perta, Georga Pelēča, Kšištofa Penderecka, Pētera Plakida un itāliešu komponista Lorenco Donati sakrālās mūzikas pērles.

Klusajā sestdienā šķiet, ka baznīcas liturģijā viss ir apstājies un kluss, bet šīs dienas vakarā notiek svinīgākais dievkalpojums katoļu Baznīcas liturģijā – sākas Lieldienu vigīlija, kas, tulkojumā no latīņu valodas, nozīmē būšanu nomodā. Šim dievkalpojumam ir vairākas daļas un katrai no tām ir būtiska simboliska nozīme.

Dievkalpojums sākas ar gaismas ritu pie ugunskura, kur tiek iedegta Lieldienu svece. Tā ir liela izmēra svece un simbolizē Kristu. Kristību laikā no šīs sveces tiek aizdegta kristību svece. Uz šīs sveces ir dažādi simboli: krusts, grieķu alfabēta burti alfa un omega, attiecīgā gada skaitlis un piecas naglas, kas simbolizē piecas kristus brūces kājās, rokās un sānā. Vigīlijas dievkalpojumā ticīgie atjauno kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un pastāvēt ticībā Dievam.

Pēc gaismas liturģijas tiek lasīti deviņi lasījumi – septiņi no Vecās Derības un divi no Jaunās Derības. Lasījumi stāsta par galvenajiem notikumiem cilvēces pestīšanas vēsturē vai arī skaidro ticības pamatus. Pēc Vecās Derības lasījumiem baznīcā dzied himnu "Gods Dievam augstumos". Sāk zvanīt baznīcas zvani un skanēt ērģeles, kas neskanēja kopš Lielās ceturtdienas vakara dievkalpojuma. Šīs skaņas simbolizē Kristus ienākšanu pasaulē. Baznīcā sāk skanēt "Alleluja" dziedājums, no kura atturējās visu gavēņa laiku. Pēc lasījumiem notiek kristības solījumu atjaunošana un kristības, ja baznīcā ir cilvēki, kam jāsaņem Kristības sakraments. Pēc tam dievkalpojums turpinās kā parasti.

Atšķirībā no Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas, par Kluso sestdienu nav daudz ticējumu. Tiek atzīmēts, ka tā ir visklusākā no visām Klusās nedēļas dienām.

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Šajā dienā kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lieldienu vigīlijas dievkalpojumi.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Rīgā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā pulksten 16 skanēs Rīgas kamerkora "Ave Sol" koncerts, piedaloties Aigaram Reinim (ērģeles) un diriģentam Jurģim Cābulim.

Rīgas Svētā Jāņa baznīcā pulksten 18 sāksies koncerts "Neapoles asaras". Muzicēs Lāsma Meldere-Šestakova (baroka vijole), Ieva Ezeriete (soprāns), Aigars Reinis (ērģeles).

Rīgas Porcelāna muzejā 15. un 16. aprīlī, no pulksten 12 līdz 17, Lieldienu radošā darbnīca. Porcelāna trusīšu, olu un trauciņu apgleznošana ar īpašajām keramiskajām krāsām.

Kalnciema kvartāla pagalmā no pulksten 11 līdz 15 noritēs tradicionālās Lieldienu aktivitātes kopā ar "Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju". Būs olu krāsošana un kaujas, koka olu virpošana, Ulda Ausekļa pasakas lasījums un radošās darbnīcas.

Rīgā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 16. un 17. aprīlī no pulksten 10 līdz 16 kūsās Lieldienu svinības. Kopā varēs šūpoties, olas krāsot, ripināt, iet rotaļās. Varēs izzināt tradīcijas, dekorēt lielo olu, apmeklēt tradicionālo Lieldienu tirdziņu.

Valmierā Valmieras Kultūras centrā pulksten 18 skanēs Klusās sestdienas garīgās mūzikas labdarības koncerts, ieeja par ziedojumiem.

Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.

Tieši uz Lieldienu svinībām bijusi vērsta visa iepriekšējā – Klusā jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojušies trim svētajām dienām jeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinājās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tika pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tiek svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas – līdz pat Vasarsvētkiem.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības. Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu.

Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Tā Lieldienās olas ir jāvāra katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem. Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenas vai brūnas, bet brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliek kafijas biezumus, savukārt alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu, bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, bet rudzu zāle – koši zaļu krāsu.Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās, vienā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu dzīparu un notīt lupatiņu. Citām olām var pietīt bērzu lapiņas, egļu skujas un sūniņas vai mizas. Lai olas pēc krāsošanas būtu spodras, tās vēl karstas aprīvē ar speķa gabaliņu.

Ar Lieldienu olām saistās arī daudz ticējumu, piemēram, kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā Lieldienu ola. Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos. Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas daudz gaļas ēd, to visu gadu moka kukaiņi. Ja Lieldienās ēd daudz olu, vistas labi dēj. Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.

Lieldienās ar olām jāiet "kauties" – kuram stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās – ar olas resno galu. Olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir ne tikai utilitāra, bet arī dziļāka jēga – tas kalpo labvēlības, simpātiju radīšanai.

Obligāta prasība Lieldienu rītā ir agrā celšanās, kas garantē možumu un laimi visu gadu. Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī, kas tek pret sauli, ir sava veida šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ir arī šāds ticējums – kas lieldienu rītā pirms saules lēkta apēd 13 dzērveņu ogas, tam būs sārti vaigi.

Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož, būs brangas aitas un gari lini. Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, bet meitas par šūpošanu maksāja vai nu ar olām, vai ar cimdu pāri. Senie latvieši Lieldienām posās un gatavojās īpaši rūpīgi. Folkloras materiālos ir fiksēts, ka Alsungā pat cūku vilkuši atmuguriski uz dīķi mazgāt, lai visu gadu mājās būtu tīrība un zirnekļi neaustu tīmekļus. Cilvēki Lieldienu rītā vilka mugurā tīras, jaunas drēbes.

Ar Lieldienām saistās arī laika pareģošana. Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks. Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara.

Lieldienas Rīgā un Latvijā

Rīgā pie Brīvības pieminekļa un Līvu laukumā no pulksten 10 līdz 19 noritēs pasākums "Jautrās Lieldienu šūpoles". Jau septīto gadu svētku svinētājus priecēs lielas, no koka darinātas šūpoles, kas dos iespēju sagaidīt Lielo dienu, ievērojot senas latviešu tradīcijas.

Kultūras un atpūtas parkā "Mežaparks" no pulksten 12 līdz 17 notiks pasākums "Iecep sauli pankūkā". Programmā kulinārās mākslas darbnīcas ar labāko Rīgas restorānu pavāru piedalīšanos, atrakcijas bērniem, šūpoles, karuselis, olu ripināšana, ķeršana un mešana, tirdziņš.

Rīgas kultūras centra "Iļģuciems" pagalmā pulksten 12 pasākums "Lieldienas Iļģuciemā".

Koncertzālē "Ave Sol" pulksten 14 Lieldienu koncerts, piedaloties Rīgas kamerkorim "Ave Sol", kā arī Jānim Pelšem (ērģeles), Jānim Porietim (trompete), diriģentam Andris Veismanim.

VEF Kultūras pils Lieldienu pasākums "Iešūpoju Lieldieniņu" Brīvības gatvē 266, Konferenču zālē pulksten 14.

Kultūras un atpūtas centrā "Imanta" pulksten 14 koncertuzvedums "Visi gaida Lieldienas".

Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" no pulksten 14 līdz 16 pasākums "Atnāca Lieldiena dejodama", būs tautas tradīcijas, rituāli, danči un rotaļas.

Kultūras centrā "Mazā ģilde" pulksten 16 Lieldienu koncerts "Pasaule zied", piedalās Latvijas Nacionālās operas solisti Ilona Bagele (mecosoprāns), Raimonds Bramanis (tenors), trio – Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Sunepa (čells).

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā pulksten 20 atskaņos Heinriha Šica "Historia der Auferstehung Jesu Christi", piedalās baroka koris "Collegium Choro Musici Riga".

Alūksnē pulksten 11 sāksies Lieldienu svinības Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā. Būs dažādas Lieldienu izdarības, spēles, rotaļas.

Jēkabpilī Kena parkā pulksten 12 lieli un mazi Lieldienu svinētāji gaidīti pasākumā "Lielai dienai vārtus veram". Programmā mīklu minēšana, dziedāšana, dancošana, rotaļās iešana, vizināšanās ar ponijiem. Varēs uzzīmēt krāšņāko olu, gatavot Lieldienu noformējumus, vārīt, krāsot olas, tās ēst un ripināt, kā arī šūpoties.

Liepājā Jūrmalas parka bērnu laukumā no pulksten 12 līdz 15 noritēs Lieldienu svinēšana. Brīvā dabā varēs radoši darboties, meklēt, krāsot un ripināt olas, spēlēt spēles, skatīt Jauniešu teātra izrādi un priecāties par latviešu tautas dančiem un dziesmām.

Siguldā Siguldas Svētku laukumā no pulksten 9 līdz 16 notiks Lieldienu gadatirgus, kur būs pieejami amatnieku darinājumi, zemnieku audzēti labumi, mājražotāju gādāti gardumi.

Rēzeknē Kultūras un atpūtas parkā Raiņa ielā 29a noritēs Lieldienu pavasara "Omammas gadatirgus/jampadracis", kurā piedalīsies mājražotāji un amatnieki no visas Baltijas. Būs arī olu ripināšana un izšūpošanās.

Ventspilī bērnu pilsētiņā pulksten 12 un bērnu parkā "Fantāzija" pulksten 15 pie mazajiem ventspilniekiem viesosies Lieldienu zaķis. Zaķis gādās par šūpošanos Lieldienu šūpolēs, lai mazajiem ventspilniekiem vasarā nebūtu jāuztraucas par negantajiem odiem.

Svētdien Rietumu kristīgajā pasaulē sākusies Lieldienu oktāva, kad astoņas dienas tiek svinēts Kristus augšāmcelšanās notikums. Šīs svinības turpinās arī Otrajās Lieldienās.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lieldienas rītā vajagot laukā saukt jeb šaut. No kuras puses atskanot atbalss, no tās puses nākšot brūte vai brūtgāns. Tāpat meita var ieēdināt puisi ar olu pirmā Lieldienas dienā: ola viņai jāapņem ap kreisās kājas gurnu un puisim par to nezinot jāiedod.

Ir arī šāds ticējums - puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, Lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un, ja kāda vairs nepatīk, vajag drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs.

Tāpat Lieldienas rītā meitai jāuzklāj skaisti sava gulta; kurš tad pirmais tur iesēdīsies, tam meita būs jāņem par sievu.

Tautas gudrība arī vēsta – ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērveņu ogas (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki), kā arī Lieldienas rītā, saulei lecot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad tie aug skaisti un gari. Lieldienu rītā arī jāmazgājas pretsaules straumē, tad vasarā āda neapdegs.

Kur un kā atzīmēt?

Rīgā Rīgas Svētā Pētera baznīcā pulksten 18 koncerts "Vakara mūzika Otrajās Lieldienās". Muzicēs Iveta Romancāne (soprāns), Jānis Kurševs (tenors), Lāsma Meldere-Šestakova (barokvijole), Raimonds Melderis (baroka vijole), Ainārs Paukšēns (viola da gamba), Pēteris Vaickovskis (ērģeļpozitīvs).

Muzejā "Rīgas Jūgendstipa centrs" pēdējo dienu izstāde "Jūgenstila Lieldienas", kur varēs iepazīt 20. gadsimta sākumam raksturīgos interjera dekorus un priekšmetus no muzeja krājuma.

Daugavpilī Vienības laukumā notiks Lieldienu kulminācijas pasākums, tur no pulksten 12 koncerts "Iešūpoju Lielu dienu". Darbosies Lieldienu tirdziņš un Lieldienu darbnīcas bērniem, kuru laikā varēs piedalīties olu krāsošanā, olu kaujās, olu ripināšanā, varēs padižoties ar skaistāko olu.

Dubultos Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā pulksten 16 būs ekumēniskais dievkalpojums-koncerts, kurā piedalīsies dažādu konfesiju garīdznieki, koncertprogrammā muzikāli priekšnesumi dziedātājas Ingas Šļubovskas-Kancēvičas, ērģelnieces Edītes Alpes un sitaminstrumentālista Valtera Līča izpildījumā.

Turaidā varēs izdzīvot gadskārtu svētku tradīcijas no pulksten 14.30 līdz 16 kopā ar Siguldas folkloras kopu "Senleja". Būs saules daudzināšana, šūpoļu atslēgšanas rituāls un šūpošanās, olu krāsošana pēc senajām tradīcijām, olu ripināšana, mainīšanās, olu cīņas, podu sišana un spēles brīvā dabā, pavasara dziesmas, rotaļas un danči.

Siguldā Siguldas Romas katoļu baznīcā pulksten 13 noritēs Siguldas Jauniešu kamerorķestra un Mākslas skolas "Baltais Flīģelis" kora Lieldienu koncerts, ieeja bez maksas.

Rēzeknē Latgales vēstniecībā "Gors" pulksten 16 skanēs Aglonas bazilikas kora skolas 25 gadu jubilejas koncerts, kurā izpildīs vokālo, klavieru un ērģeļmūziku izpildīs skolas audzēkņi un absolventi.