Salīdzinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pētījumā norādīto vidusskolu eksāmenu indeksu ar Valsts Izglītības satura centra statistiku, rezultāti procentos virknei skolu atšķiras par 10-20%, pierādot, ka ministrijas pētījumā eksāmenu indeksa izvēle pārsvarā neatspoguļo reālo situāciju skolā, pauda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.
Savukārt 12 Rīgas skolām Valsts Izglītības satura centra statistika sakrīt ar pētījumā norādīto, skaidro departamentā.
Departaments uzsver, ka Rīgā ir krietni lielāks īpatsvars tādu skolu, kurās izglītības kvalitāte ir augsta, tajā skaitā Rīgas mikrorajonu skolās, pretstatā pāris skolām, kurām konkrētā mācību gada vidusskolu centralizēto eksāmenu indekss bija 30%.
Departamentā gan norāda, ka tā rīcībā nav IZM starpziņojums un tajā paustie secinājumi, bet tikai masu medijos pieejamā informācija par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) pausto preses konferencē. Departaments, analizējot publiski pieejamā pētījuma kartējumā attēlotos datus par Rīgas skolām, salīdzinājis IZM pētījumā norādīto vidusskolu obligāto eksāmenu indeksu ar VISC datu bāzē pieejamo statistiku par centralizēto eksāmenu kopvērtējumu rezultātiem procentos.
Kā ziņots, septiņās Rīgas vidusskolās obligāto vidusskolas eksāmenu indekss ir zemāks par 30%, liecina pētījuma par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi pirmā posma rezultāti.
Indekss pētījuma ietvaros veidots, summējot trīs obligāto centralizēto eksāmenu vērtējumus, iegūto rezultātu dalot ar skolā mācību gada sākumā norādīto 12.klašu skolēnu skaitu un vēl dalot ar trīs.
Vidusskolas obligāto eksāmenu indekss Rīgas skolās liecina, ka Rīgas 29.vidusskolā, Rīgas 54.vidusskolā, Rīgas 61.vidusskolā, Rīgas 15.vidusskolā, Rīgas 92.vidusskolā, Rīgas 65.vidusskolā un Rīgas 53.vidusskolā minētais indekss ir zemāks par 30%. Prezentējot pētījuma pirmos rezultātus, Šadurskis sacīja, ka, ja šis indekss ir zemāks par 30%, tad jaunieši neiegūst nepieciešamo izglītības kvalitāti. Kā skaidroja ministrs, indeksa lielums atkarīgs ne tikai no skolēnu uzrādītajiem centralizēto eksāmenu rezultātiem, bet arī no skolēnu "atbiruma" mācību gada gaitā.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) paudis, ka IZM veiktais pētījums par izglītības kvalitāti kontekstā ar skolu tīkla sakārtošanu pēc būtības ir viltojums un krāpšana. Viņa ieskatā, pat virspusēji analizējot pētījuma datus, var secināt, ka tas ir ne tikai neprofesionāls, bet pēc būtības "viltojums un krāpšana".
Rīgas mērs uzsvēra, ka pētījumā nejauši vai tīšām izmantoti aplami dati, proti, eksāmenu rezultāti apskatīti par vienu periodu, bet bērnu skaits - par citu. Rezultātā desmitiem Rīgas skolu rezultāti ir pazemināti, piebilda galvaspilsētas vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
