Klusajā sestdienā notiek vigilijas dievkalpojums, kas ievada Kristus augšāmcelšanās svētkus. Šajā dienā mācītāji lasījumos apcer radīšanas un pestīšanas drāmu, to noslēdzot ar gaviļu saucienu: "Tas Kungs ir augšāmcēlies!" - uz kuru draudze atbild: "Viņš patiesi ir augšāmcēlies!"
Tam seko Alleluja dziedājumi, ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas, un sākas vispriecīgākie svētki kristīgajā draudzē - Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās.
Lieldienu krāsas ir balta un zelta, simbolizējot prieku un Kristus uzvaru pār nāvi. Dievkalpojumā no jauna skan gaviļu dziedājums "Gods Dievam augstībā". Šī diena un Lieldienu laika svētdiena ir baznīcas svētku laiks.
Nīkajas koncilā 325.gadā tika pieņemts, ka Lieldienu laikā draudze nemetīsies ceļos, bet paliks stāvus, tā pieminot un priecājoties par Kristus augšāmcelšanās brīnumu.
Lieldienu laikā atsevišķās baznīcās pie altāra, kanceles pusē, novieto īpašu Lieldienu sveci. Tā simbolizē augšāmceltā Kristus klātieni un deg līdz Debesbraukšanas dienai, kad to, lasot Evaņģēliju, izdzēš. Tad sveci pārvieto pie kristību trauka statīva, kur to aizdedzina kristību reizēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!