Garīdznieki novēl 'Delfi' lasītājiem sajust Lieldienu brīnumu  (112)

"Šajā pasaulē tik nemierīgajā laikā novēlu, lai Kristus, kas vienīgais ir augšāmcēlies no nāves un kura uzvaru pār ļaunumu, iznīcību mēs šodien svinam, nāk un pārveido mūsu sirdis, lai palīdz veidot taisnīgāku, labestīgāku un mierpilnāku pasauli," vēl Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Rīgas arhibīskaps metropolīts norāda, ka "ticībā atverot savas sirdis Augšāmceltajam, ir iespējams pieredzēt jaunās dzīves augļus jau šeit - tās spēks sāk pulsēt mūsos, apgaismojot prātu, pārveidojot emocijas un visu mūsu dzīvi". Stankevičs novēl: "Priecīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus!"

Arī Anglikāņu baznīcas Latvijā vadītāja Jāna Jeruma-Grinberga novēl piedzīvot jaunās dzīves brīnumu Lieldienās: "Novēlu ikvienam Lieldienās piedzīvot augšāmcelšanās un jaunās dzīves brīnumu; lai sīkajos asnos un ziedos saredzam Tēva radošo mīlestību, katrā saules starā saredzam dzīvā Kristus gaismu, katrā lūgšanā dzirdam Svētā Gara balsi; un lai svētku laimē un priekā izjūtam Dieva tuvumu un gādību!"

Toties Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis šajās Lieldienās mudina cilvēkus aizdomāties. "Mums nepatīk lepni cilvēki. Arī mēs sev lepni nepatīkam. Kā pazemība visu padara skaistāku, tā lepnība visu sabojā. Spējīgs profesionālis jebkurā jomā mums visiem šķiet pievilcīgāks, ja, neskatoties uz savu varēšanu un talantu, viņš vai viņa tomēr ir pazemīgs cilvēks. Ja mums palūgtu uzrakstīt savu "mīļāko cilvēku" sarakstu no dažādām jomām, tad visticamāk viena no īpašībām, kas šiem daudzajiem cilvēkiem no dažādajām jomām būs kopīga, ir pazemība," teic Sproģis, piebilstot, ka "arī pretējais ir patiesība: visādi citādi prasmīgs un apdāvināts cilvēks jebkurā jomā mums drīz vien kaitina, ja viņš rīkojas iedomīgi un lepni".

Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps liek aizdomāties par to, ka ne vienmēr pazemība bijusi godā celta īpašība. "Kad Makverī universitāte Austrālijā nesen veica akadēmisku pētījumu par pazemību, tad šīs sekulārās universitātes pētnieki, kuriem nebija nekāda iepriekšēja nolūka izcelt Kristus lomu pasaules vērtību un morāles attīstībā, nonāca pie negaidīta secinājuma: pazemība kļuva par godājamu īpašību un attieksmi pirmā gadsimta vidū un tam bija vistiešākā saistībā ar svētkiem, kurus šajās dienās svinam – Lieldienām. Līdz tam Romas impērijā pazemība tika uzskatīta par morāli apšaubāmu un par vājuma pazīmi. Pazemīgi bija tie, kuriem kaut kādu iemeslu bija jādzīvo bailēs, nevis tie, kam dzīvē bija kāda teikšana," skaidro Sproģis, piebilstot, ka "līdz ar Kristus krusta nāvi Rietumu kultūras un morāles telpā notika "pazemības revolūcija", kas ieguva globālu rezonansi".

"Jēzus lika uz pazemību paskatīties no Krusta perspektīvas. Viņa upuris pie krusta radīja jaunu varas un varenības definīciju. Jo Jēzus Kristus, nevainīgais, upurēja sevi par vainīgajiem, atsakoties no savas varas un varenības citu labā," atgādina Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps.

Sproģis uzskata, ka, "lai arī tas mums nevienam nenāk viegli, gudrākie cilvēki jau 2000 gadus cenšas būt pazemīgi. Mēs katrs vēlamies būt pazemīgs".

"Zemākā līmeņa motivācija varētu būt, ka pazemība ir modē un es gribu, lai mani uzskata par pazemīgu, jo tas man palīdz dzīvē sekmīgāk virzīties uz priekšu un gūt sev vairāk labuma. Bet tāda "pazemība" mūs katru visticamāk agri vai vēlu pievils," skaidro Sproģis un norāda, ka "pirmā gadsimta pasaulē "pazemības revolūcija" nesākās tāpēc, ka pazemība pēkšņi kļuva modīga un stilīgākie centās to valkāt".

Savukārt otra veida, augstākas motivācijas pazemība, kā norāda bīskaps, "varētu būt apziņa, ka būt pazemīgam ir morāli labi un tāpēc es tāds cenšos būt". Sproģis atgādina, ka pazemību nepieciešams praktizēt un vingrināties tajā, jo "bieži vien ar paškontroli un piepūli mēs spējam savaldīt savus lepnības uzplūdus un vismaz rīkoties (pat ja tā nejūtamies) adekvāti, tas ir, pazemīgi".

Ja ar cenšanos vien nesanāk kļūt pazemīgam, tad Sproģis aicina to iegūt caur pieredzi. "Patiesa, dzīvi un pasaules uztveri izmainoša pazemība sākas ar pieredzi, un to arvien dzīvu uztur pieredze. Mana pazemība nekad nenāk kā gandarījums par mana gribasspēka sasniegto rezultātu. Tā drīzāk nāk kā pārsteigums, ka apstākļos, kuros es reiz nebūtu spējis būt pazemīgs un varbūt vienīgi spētu tāds izlikties (to mēs iemācāmies daudz ātrāk nekā pazemību), es piedzīvoju no sevis pārsteidzošu rīcību un attieksmi, kas ir pazemīga. Es vienlaicīgi esmu tas, kurš brīnumainā kārtā rīkojos pazemīgi, un tas, kurš it kā vēroju sevi no malas, jo ir sajūta, ka es piedalos kādā lielākā procesā un pat sevi nedaudz nepazīstu. Es esmu kļuvis par mazu daļu no tā lielā "pazemības revolūcijas" spēka, kuru Kristus atraisīja, nomirstot pie krusta," skaidro bīskaps, piebilstot, ka "reizēm patiesa pazemība nāk kā sāpes, kuras jāiztur, bet tad kā pārsteigums - kā priekšgarša no Debesu valstības, kā atvieglojums, jo ir tik viegli būt pazemīgam, kad tas vairs nav gribasspēka centienu rezultāts, bet Dieva žēlastības pieredze, kura lepnību padara smagu un pazemību - vieglu".

Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps portāla "Delfi" lasītājiem novēl: "Patiesas Lieldienas nenāk ar cenšanos tās labi nosvinēt, bet tas drīzāk ir kas tāds, kas notiek ar mani. Lai Lieldienas, Kristus augšāmcelšanās svētki nāk ar šo pārveidojošo pieredzes spēku! Kas to, kas pirms tam šķita neiespējams dara iespējamu un pat neatvairāmu!"

Savukārt Rīgas Lutera draudze kopīgi visiem portāla "Delfi" lasītājiem atgādina, ka "Jēzus uzņēma visu ļauno, visu negatīvo, kas tika mests uz Viņu, un negrieza to atpakaļ, bet paturēja sevī un pārvērta par ko daudz labāku". Rīgas Lutera draudzes komunikācijas speciāliste Ilona Kovaļova draudzes vārdā norāda, ka "Jēzus nepierunāja Dievu mūs mīlēt, jo Dievs mūs mīl bez pierunāšanas. Jēzus vienkārši atteicās ļauno mest atpakaļ. Atteicās ļaunu atdarīt ar ļaunu. Tas ir tik vienkārši".

Kamēr cilvēks to nesapratīs un nesāks darīt tāpat, Lieldienu brīnumu piedzīvot nesanāks. "Nekādas jaunas pasaules nebūs. Dievs būs miris. Būs olas un zaķi, izplaukuši bērzu zari un marta kaķi, taču ne Augšāmcelšanās – visas dzīves, visas šīs pasaules, visas esības pacelšanās tur, kur ir mūžīga dzīvība, kur ir dzīves pilnība, kur ir mīlestība, kas nebeidzas," skaidro Rīgas Lutera draudzes pārstāve.

Lai sajustu Lieldienu burvību Rīgas Lutera draudze aicina "sastapties ar Mīlestību, kas dod spēku pa īstam piedzīvot Augšāmcelšanos – to novēlam "Delfi" lasītājiem!"​