Latvijā no 2014. gada pakāpeniski tiek paaugstināts vispārējais pensionēšanās vecums no 62 gadiem ik gadu pa trim mēnešiem, līdz 2025. gadā tas būs 65 gadi, pastāstīja Labklājības ministrijas (LM) sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Viņa norādīja, ka patlaban vēl vairāk paaugstināt vispārējo pensionēšanās vecumu nav plānots.
Vienlaikus Stabiņa informēja, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās senioru skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Šie apstākļi tieši ietekmējot pensiju sistēmu, kas balstīta uz solidaritātes principu, turklāt ietekmi uz pensiju sistēmu atstāj arī mūža ilguma palielināšanās.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pieaudzis paredzamais mūža ilgums gan jaundzimušajiem, gan iedzīvotājiem virs darbspējīgā vecuma. Demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā, norādīja Stabiņa.
Jau ziņots, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis pauda viedokli, ka nodokļu reforma un veselības aprūpes sistēmas reforma var izdoties, tikai pārskatot jautājumu par iedzīvotāju novecošanos, bet tas nozīmētu arī strauju pensionēšanās vecuma celšanu.
Apinis norādīja, ka ne Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ne labklājības ministrs Jānis Reirs (V), ne finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nav skaļi pateikuši, ka valsts tuvojas demogrāfiskai katastrofai - pelnītāju skaits sarūk, bet pensionāru skaits pieaug. Turklāt nodokļu reformā būtu jāiekļauj straujāka pensiju vecuma palielināšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
