Turcijas uzņemšana ES tuvākajos gados noteikti nav iespējama, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (V).
Turcijas uzņemšana ES nekad nav bijis īstermiņa jautājums, turklāt pēdējos gados šī iespēja ir vēl vairāk attālinājusies, jo Turcija pašlaik virzās autoritārisma virzienā, kas nav savienojams ar līdzdalību ES, intervijā aģentūrai LETA atzina Pabriks.
Pabriks gan uzskata, ka šajā ziņā pietiekami daudz vainas un atbildības jāuzņemas arī pašai ES. "Es joprojām uzskatu, ka bija ļoti liela Francijas, Vācijas un Austrijas kļūda 2005.gadā runāt par to, ka Turcija nebūs ES dalībvalsts, pat ja tā izpildīs uzņemšanas kritērijus. Tas noteikti mazināja Turcijas vēlēšanos šos kritērijus izpildīt un mazināja ES ietekmi Turcijas reformās," piebilda bijušais ministrs.
Tajā pašā laikā attiecības starp ES un Turciju lielā mērā ir atslēga ES globālajai lomai, jo bez Turcijas ES turpinās lejupslīdi. Turklāt Turcijai ir lielākā NATO armija Eiropā, tai ir izeja uz Āzijas un austrumu reģionu, spriež Pabriks.
"Es piešķirtu nozīmi diviem jautājumu blokiem. Pirmkārt, varētu tikt uzlabota ES-Turcijas muitas ūnija, kas varētu dot jaunu dzinējspēku ekonomiskajai attīstībai starp ES un Turciju. Otrkārt, svarīgs ir Kipras jautājums. Kipra ir atslēga tam, kāpēc pastāv griesti attiecību uzlabošanai. Kipras atrisinājums dotu lielu ģeopolitisku uzlabojumu ES. Tas ļautu šo valsti apvienot un tā ekonomiski strauji attīstītos. Visiem Eiropas līderiem vajadzētu ieguldīt spēkus šīs salas apvienošanai. Ja nespējam rast risinājumu šim jautājumam, tad nevaram izslēgt situāciju, ka pēc apvienošanās sarunu kārtējās izgāšanās Turcija sev vienkārši pievienos Kipras ziemeļu daļu. ES šādā gadījumā nevarēs vairs neko izdarīt," uzsvēra Pabriks.
Pabriks uzskata, ka ES jāturpina Turcijai palīdzēt veikt nepieciešamās reformas, lai Turcija pēc iespējas vairāk līdzinātos ES dalībvalstij. Tas gan nav iespējams bez pašas Turcijas vēlmes un iesaistes.
Jau ziņots, ka Turcijā svētdien notiek referendums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu, kura iznākums var mainīt valsts politisko sistēmu uz vairākām nākamajām desmitgadēm, kā arī noteikt Ankaras turpmākās attiecības ar Rietumiem.