"Vējš bija tik spēcīgs, ka nelīdzēja arī laikus daļēji nopļautā niedrāju daļa. Neaizsargāja arī izraktais ūdens grāvis, jo malās bija augstā sausā zāle.
Liecinieki redzēja, ka divi pusaudži aizdedzināja zāli un sāka ar saviem mobilajiem telefoniem uzņemt videofilmu.
Skolām jāatgādina skolēniem, ka zāles dedzināšana ir administratīvi un pat krimināli sodāma rīcība. Vecākiem nāksies maksāt gan privātīpašniekiem, gan kompānijām radītos zaudējumus.
Administratīvais sods liegs jauniešiem nākotnē iegūt atļauju ieroču iegādei un glabāšanai. Pat beidzot augstas skolas viņi nesaņems pielaides Valsts noslēpumam. Tātad ieņemt augstus amatus valsts ierēdņu aparātā, drošības iestādēs un armijā viņi nevarēs.
Pērnās zāles dedzināšanas fakts Latvijā pierāda valsts un pašvaldības nespēju nodrošināt kārtību valstī. Tas tikai palielina zemes sasilšanas efektu.
Mums ir jāsaprot vienkāršas lietas. Lai izdzīvotu, cilvēkiem ir jāsaudzē jūras, ezeru, upju un zemes bagātības.
Ja jau Tukuma pašvaldība nevar atjaunot Tukuma ezeru, tad senleja ir jāizmanto kā rezervāts. Zemsedze (humus kārta) attīstās tūkstošiem gadu laikā. Tikai šāda zeme dod labas ražas.
Ir jāpieņem lēmums un jārīkojas. Nodegusi zeme humusu neveido. Jaunie dzinumi sāk augt uz jau desmitiem gadus uzkrāto humusa rēķina. Zeme tiek noplicināta.
Cilvēki ir jāizglīto, ka mūsu pienākums ir atstāt nākošām paaudzēm barības bāzi. Vai nu ezera vai auglīgu ganību un aramzemes veidā.
Tukuma pašvaldībai ir jāveicina Tukuma ezera senlejas saglabāšana. To dos uzartās drošības joslas. Aizsarggrāvji. Novērošanas kameras. Regulāra Valsts un pašvaldības policijas patrulēšana. Šo vietu labiekārtošana.
Kā starpperiods varētu būt putnu novērošanas rezervāta veidošana. Te brauks tūristi, putnu vērotāji un foto mednieki no visas Eiropas. Plauks suvenīru, viesnīcu un gidu bizness.
Daba būs mums pateicīga. Tukumā ir daudz vietu, kur vietējie cilvēki sargā dabu. Tur paveras pasakaini dabas skati. Putni un dzīvnieki ļauj sevi vērot un fotografēt.