DP: Vairāki latvieši Sīrijā un Irākā, iespējams, izgājuši 'Daesh' treniņnometnes  (56)

Drošības policijas 2016. gada darbības pārskats liecina, ka Sīrijā un Irākā esošajās teroristiskās organizācijas "Daesh" kontrolētajās teritorijās patlaban atrodas dažāda profila personas no Latvijas. Uz minētajām teritorijām no Latvijas ir devušies vīrieši un sievietes, līdzi ņemot arī savus mazgadīgos bērnus.

Jau vēstīts, ka "Daesh" ir pievienojies arī Latvijas Islāma kultūras centra (LIKC) bijušais priekšsēdētājs Oļegs Petrovs. DP rīcībā esošā informācija liecina, ka pārskata periodā Petrovs joprojām saglabājis autoritāti atsevišķu Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju vidū, kuriem izplatījis latviešu valodā tulkotus "Daesh" propagandas materiālus.

Fakts, ka pagājušajā gadā vairākus terora aktus Eiropā veikušas personas, kuras uzskatāmas par tā dēvētajiem pašmāju teroristiem un kuras ietekmējās no "Daesh" propagandas materiāliem, DP ieskatā pierāda, ka šādu materiālu izplatīšana internetā potenciāli var ievērojami palielināt radikalizācijas riskus un secīgi – draudus Latvijas nacionālajai drošībai.

DP informācija liecina, ka pērn vēl vairāki Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji izrādījuši interesi par ceļošanu uz "Daesh" kontrolētajām teritorijām Sīrijā un Irākā, kā arī mēģinājuši šos plānus realizēt.

2016. gadā pēc Krimināllikuma 77.1 panta par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā DP sāka trīs jaunus kriminālprocesus, no kuriem viens jau tiek iztiesāts pirmajā instancē. Vēl viens ir nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Gada darbības pārskatā drošību sargājošā iestāde minējusi, ka šajā laikā Latvijā nav notikuši teroristu uzbrukumi, un terorisma draudu līmenis valstī saglabājies zems. Vienlaikus gan minēts, ka Eiropā identificētās terorisma draudu tendences ietekmējušas pretterorisma situāciju arī Latvijā, un nozīmīgākos riskus Latvijas nacionālajai drošībai pretterorisma jomā turpinājusi radīt atsevišķu personu radikalizēšanās un došanās uz Sīriju un Irāku, lai pievienotos tur esošajiem teroristu grupējumiem. Nākotnē tas var negatīvi ietekmēt drošības situāciju Latvijā, rezumējusi DP.

DP atzīst, ka kopumā 2016. gadā Latvijas musulmaņu kopienas aktivitātēm bijis izteikti iekšējs raksturs un šīs aktivitātes tieši neietekmēja drošību Latvijā. Musulmaņu kopienas aktivitātes Latvijā koordinēja divas vadošās organizācijas – LIKC un kultūras un izglītības centrs "Miras"" jeb habašītu kustība. LIKC aktivitātes pērn turpinājušas samazināties, bet habašītu kustība veikusi dažāda mēroga sociālās aktivitātes, lai vairotu savu atpazīstamību sabiedrībā un nostiprinātu savas pozīcijas Latvijas musulmaņu kopienā.

Vairums Latvijā dzīvojošo musulmaņu ir neatņemama sabiedrības daļa, kas pilnībā ievēro un ciena Latvijas likumus un vērtības, tomēr atsevišķu kopienas pārstāvju vidū Drošības policija pērn identificējusi radikalizācijas tendences. Nākotnē tas var apdraudēt ne tikai pašu kopienu un tās biedrus, bet arī Latvijas nacionālo drošību kopumā, secinājusi DP. Tās veiktā analīze liecina, ka pašlaik paaugstinātam radikalizācijas riskam ir pakļauti konvertīti, kuri ir devušies studēt uz valstīm ar teroristisko organizāciju paaugstinātu klātbūtni, saskārušies ar islāma radikālo interpretāciju dažādās interneta vietnēs vai ieslodzījumu vietās, kā arī ceļojuši uz bruņoto konfliktu teritorijām.

Ņemot vērā to, ka arī turpmāk konvertīti, visticamāk, būs aktīvākā Latvijā dzīvojošo musulmaņu daļa, viņu pieņemtie radikālie uzskati var negatīvi ietekmēt kā Latvijas musulmaņu kopienu, tā Latvijas nacionālo drošību, situāciju skaidro DP. Valstīs ar paaugstinātu teroristisko organizāciju klātbūtni islāmu studējušo konvertītu iegūtās zināšanas un pieredze potenciāli var kalpot par pamatu, uz kura viņi ir spējīgi ap sevi pulcēt citus jaunos musulmaņus un negatīvi ietekmēt viņu izpratni par islāmu. DP norāda, ka tas ir viens no veidiem, kā islāma radikālā interpretācija tiek izplatīta Latvijas musulmaņu kopienā.