Krievijas specdienesti izlūkošanai izmanto Latvijas iedzīvotājus, secina DP  (151)

Drošības policija (DP) publiskajā pārskatā par 2016. gadu norādījusi, ka pērn Krievijas specdienestu informācijas iegūšanas metodika lielā mērā aizvien balstās personu iesaistīšanā slepenajā sadarbībā, kā arī informācijas avotu tīkla veidošanā.

Krievijas specdienestu pastiprinātā redzeslokā arī pagājušā gadā bija uz Krieviju regulāri izceļojošie Latvijas iedzīvotāji, it sevišķi pierobežā dzīvojošie, kā arī uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, un personas, kuras ir pārkāpušas akcīzes preču izvešanas kārtību, un Latvijas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un darbinieki.

DP piemin, ka Krievijas specdienestu vervēšanas riskiem lielākoties pakļautas Krievijai un tās īstenotajai politikai atklāti simpatizējošas personas, kas līdz ar to atvieglo šo personu iesaisti slepenajā sadarbībā. Tāpēc DP pērn mērķtiecīgi un sistemātiski strādājusi ar atsevišķu minēto riska grupu pārstāvjiem, informējot tos par Krievijas specdienestu radītajiem vervēšanas riskiem un iespējamajiem apdraudējumiem.

Arī aizvadītajā gadā nozīmīgāko apdraudējumu un izaicinājumus pretizlūkošanas jomā Latvijā radījuši tādi Krievijas specdienesti kā Federālais drošības dienests (FSB), Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) un Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GU). Tradicionāli par izlūkošanu ārvalstīs atbildīgi SVR un GU, taču DP vērtējumā būtiskākos pretizlūkošanas riskus Latvijai radījis tieši FSB tā pieaugošās aktivitātes pret Krievijas pierobežas valstīm un tam pieejamo resursu dēļ. Latvijas drošības iestādes informācija liecina, ka FSB ir spējīgs organizēt arī pārējiem Krievijas specdienestiem piekritīgas informācijas ieguvi Latvijas teritorijā.

Pērn Krievijas specdienestus interesējošo jautājumu lokā bijuši aizsardzības un drošības jautājumi, piemēram, NATO sabiedroto militārā kontingenta izvietojums, pārvietošanās un resursi Latvijā, aizsardzības infrastruktūras objekti, situācija un norises Latvijas valsts drošības un tiesību aizsardzības iestādēs, kā arī sociāli politiskie procesi.

Šajā kategorijā Krievijas specdienestus interesējuši tādi jautājumi kā sabiedrības attieksme pret valsts varu īstenojošajām institūcijām, attiecības dažādu etnisko grupu starpā un situācija pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām šogad. Tāpat Krievijas specdienesti intersējušies par ekonomiskajiem procesiem un enerģētiku – kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī, aktuālajiem ekonomiskajiem projektiem, energoresursu tirgus liberalizāciju un diversifikācijas procesiem. Vēl kaimiņvalsts specdienestus interesējusi Latvijas sabiedrības attieksme pret starptautiskās politikas procesiem, piemēram, starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un pret tā dēvēto "Brexit".

Latvijas virzienā pamatā darbojušās FSB reģionālās pārvaldes Pleskavā un Kaļiņingradā. DP iegūtā informācija norāda arī uz būtisku Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala pārvaldes iesaistīšanos darbā pret Latviju. FSB struktūrvienībām ir izveidotas piekomandēto virsnieku un aģentūras pozīcijas Krievijas valsts un pašvaldību institūcijās, nevalstiskajās organizācijās, augstskolās un zinātniski pētnieciskajos institūtos, kā arī uzņēmēju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju vidē.

Līdz ar to šos subjektus FSB var izmantot gan kā piesegu izlūkdienestus interesējošas informācijas iegūšanai, gan arī kā platformu perspektīvu izlūkošanas avotu izraudzīšanai ar mērķi tālāk iesaistīt tos slepenajā sadarbībā informācijas iegūšanai un noteiktu uzdevumu veikšanai, norādījusi DP.

DP pārskatā analizējusi arī Krievijas Robežsardzes dienesta darbību izlūkošanas jomā, secinot, ka Krievijas robežsardze, kas ir FSB pārraudzībā, būtiski paplašinājusi specdienesta darbības kapacitāti.

DP skaidro, ka Krievijas robežsardzes dienests ir pirmais Latvijas iedzīvotāju saskarsmes punkts ar Krievijas valsts institūciju pārstāvjiem. Krievijas robežsardzes dienests izmantots Latvijas valstspiederīgo monitoringam, kā arī kopējās situācijas Latvijas – Krievijas pierobežā novērošanai.

Turklāt DP min, ka Krievijas robežsardzes rīcībā esošā vai tās amatpersonu konstatētā informācija par Latvijas iedzīvotāju pārkāpumiem robežšķērsošanas laikā nepieciešamības gadījumā var tikt izmantota spiediena izdarīšanai pret attiecīgajām personām, lai tās piekristu sadarboties ar Krievijas specdienestiem un sniegtu tiem interesējošu informāciju, pretējā gadījumā draudot ar dažādām sankcijām.

Pērn DP iegūtā informācija liecina, ka FSB turpinājis izrādīt pastiprinātu interesi arī par Latvijas valsts un pašvaldību amatpersonām, uzņēmējiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, kuri iesaistās pārrobežu sadarbības projektos. Pārrobežu sadarbības projekti tradicionāli tiek izmantoti kā piesegs Krievijas specdienestu darbībām.

Kā vienu no nozīmīgākajām aktivitātēm pērn pretuzlūkošanas jomā DP min AS "Latvijas Dzelzceļš" darbinieka, 47 gadus veca Latvijas iedzīvotāja aizturēšanu par spiegošanu. Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 23. martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore vīrieti saukusi pie kriminālatbildības par spiegošanu.

DP skaidro, ka šo uzņēmuma darbinieku izdevies aizturēt, pateicoties sistemātiskai pretizlūkošanas darbībai ar vienu no sabiedrības grupām, kas ir pakļauta Krievijas specdienestu agresīvas vervēšanas riskiem, proti, Afganistānas kara veterāniem.

Saskaņā ar DP rīcībā esošo informāciju "Latvijas Dzelceļa" darbinieks slepenajā sadarbībā iesaistīts Krievijas teritorijā. Viņš Krievijas specdienesta uzdevumā ilgstošā laika posmā mērķtiecīgi vācis militāra rakstura informāciju un nodevis to Krievijas specdienestam.

DP pērnā gada darbības pārskatā arī norāda, ka līdztekus Krievijas specdienestiem Latvijā darbojušies arī citu valstu specdienesti, taču to aktivitāte un radītais apdraudējums Latvijas valsts nacionālajai drošībai bijis relatīvi zems.