Skolas vecuma bērnu skaits straujāk saruks nomaļajās vietās, liecina pētījums  (19)

Pētījumā norādīts, ka, salīdzinot datus par skolēnu skaitu katrā klasē un bērnu skaitu, kas ir attiecīgajā vecumā, var secināt, ka IZM un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati pietiekami precīzi sakrīt. IZM dati par skolēnu skaitu no 1. līdz 9. klasei rāda, ka 2015./2016. mācību gadā skolās mācās 174 390 skolēni, savukārt CSP dati par iedzīvotāju skaitu 2016. gada sākumā rāda, ka vecumā no septiņiem līdz 15 gadiem (attiecīgi no 1. līdz 9.klasei) Latvijā dzīvo 175 406 bērni.

"Tātad skolās "pietrūkst" tikai 1016 bērnu jeb 0,6% visu skolēnu, kas arī būtu varējuši izbraukt 2015. gada nogalē - septembrī uzsākot mācības, bet līdz gada beigām tomēr izbraucot no Latvijas, kā arī skolas neapmeklējošie bērni," skaidrots pētījumā.

Iedzīvotāju reģistra statistika 2016. gada sākumā parāda 186 598 attiecīgā vecuma bērnus, kas ir par 12 200 jeb 7% vairāk, nekā attiecīgā mācību gadā mācās Latvijas skolu pamatskolu klasēs. Līdz ar to skolēnu skaita prognozes ir mērķtiecīgi balstīt uz attiecīgā vecuma bērnu skaitu pēc CSP datiem, uzsvērts pētījumā.

Skolas vecuma bērnu skaita prognoze 2020. gadam paredz, ka bērnu kopējais skaits Latvijā mazliet pieaugs no pašreizējiem 222 000 līdz 226 000 jeb par nepilniem 2%. Pēc 2024. gada noritēs pakāpeniska skolas vecuma bērnu skaita samazināšanās, sasniedzot 212 000 bērnu 2030. gadā, prognozēts pētījumā, piebilstot, ka attīstības centru gadījumā hronoloģiski šī tendence varētu būt līdzīga.

Lai arī kopējais skolēnu skaits līdz 2030. gadam mainīsies pavisam nebūtiski, tomēr visai aktīvi būs iekšējās migrācijas procesi, kuros ģimenes ar skolas vecuma bērniem, lai varētu tos nodrošināt ar laikmetīgu izglītību, pārcelsies dzīvot tuvāk Rīgai un citiem attīstības centriem, teikts pētījumā.

Pētnieki uzsver, ka tajā pašā laikā straujāks skolas vecuma bērnu samazinājums gaidāms perifērijas pagastos un pilsētās. Likumsakarīgi skolēnu skaits nomaļajās skolās turpinās strauji samazināties.