"Redzot, ka izmaiņu nav un nemitīgi tiek meklēti aizbildinājumi, izmantoju galējus līdzekļus – valsti sūdzu Satversmes tiesā. Diemžēl vēl līdz šim brīdim valdība nav radusi iespēju situāciju mainīt. Esmu vīlies un neizprotu, kādēļ šobrīd – vairāk nekā gadu pēc rekomendāciju sniegšanas – atbildīgā ministrija un Saeima diskutē tikai par daļēju rekomendāciju izpildi – pakāpeniski atteikties no normālā pagarinātā darba laika, sākotnēji solot to realizēt no 2017. gada līdz 2019. gadam. Kā rāda aktuālā informācija, apņēmība jau novirzījusies uz periodu 2018.–2020. gads, pilnībā mainot situāciju vien no 2021. gada 1. janvāra," skaidrojis tiesībsargs.
Kā atgādina Tiesībsarga birojs, pērnā gada 1. februārī Saeimai un Veselības ministrijai (VM) tika nosūtīts detalizēts izklāsts par pārbaudes lietā konstatētajiem trūkumiem saistībā ar nesamērību medicīnas darbinieku nostrādātajā darba laikā un saņemtajā atalgojumā.
Tiesībsargs iepriekš aicināja Saeimu līdz 2016. gada 1. augustam veikt likuma grozījumus, novēršot atšķirīgu attieksmi pret ārstiem un nodrošinot kompensāciju par darbu pagarināta normālā darba laika apstākļos.
Tāpat tiesībsargs lūdza VM izvērtēt šāda darba laika ietekmi uz ārstu veselību un drošību, kā arī pacientiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Tāpat likumā jānosaka nedēļas un mēneša maksimālā darba laika robeža un jāizstrādā mehānisms, lai pakāpeniski atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, aicināja tiesībsargs.
"Ārsta darbs savā būtībā ietver rūpes par sabiedrību, vēlmi palīdzēt un nesavtīgi vairot sabiedrības labklājību. Absurdi, ka tie, kuri savā darbā ik dienu palīdz cilvēkiem, ilgtermiņā netiek uzklausīti, turklāt saņem zemisku attieksmi valsts līmenī. Tas ir nepieņemami, ka vēl turpmākos trīs ar pusi gadus tiktu pieļauta situācija, ka mediķi par nostrādātajām virsstundām nesaņem taisnīgu atlīdzību. Tiesībsarga birojs, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ar konkrētām norādēm deva iespēju mainīt situāciju, diemžēl – nesekmīgi. Man, protams, ir skumji apzināties, ka tērējam pulku valsts resursu, lai vēl vienu reizi pierādītu, ka Satversme ir visu pamatu pamats, kam esam pakļauti. Es uzsveru – likumi ir domāti, lai tos ievērotu, tāpēc, lai Satversmes tiesa lemj, kam šajā situācijā ir taisnība," paudis tiesībsargs.
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) martā lēma aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar 1. jūniju gadījumā, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.