Saeimas darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai šodien noslēdza divu gadu darbu, apstiprinot atzinumu, kurā piedāvāts apsvērt Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūras maiņu.
Viens no diviem piedāvātajiem variantiem paredz, ka Valsts prezidentu ievēl tauta, savukārt otrs paredzētu, ka valsts augstāko amatpersonu ievēlētu elektoru kolēģija, kuras sastāvā būtu Saeimas deputāti un pašvaldību pārstāvji, šodien žurnālistiem skaidroja darba grupas vadītājs Ringolds Balodis (NSL).
Politiķis uzsvēra, ka pozitīvi būtu vērtējams, ja Saeima, tuvojoties Latvijas simtgadei, vienotos par, piemēram, iedzīvotāju plaši atbalstīto ideju par tautas vēlētu prezidentu. Pašlaik Francijā notiekošās vēlēšanas ir labs piemērs, ka nav jāuztraucas, ka tauta prezidenta amatā ievēlētu "kādu spiegu" vai citu līdzīgi nevēlamu personu.
Darba grupas atzinumā aicināts palielināt jeb koriģēt prezidenta pilnvaras, ļaujot valsts augstākajai amatpersonai izvirzīt valsts kontroliera, tiesībsarga, Latvijas Bankas prezidenta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja kandidatūru.
Tāpat apstiprinātajā dokumentā ir iekļauts jautājums par Valsts prezidenta impīčmenta jeb atlaišanas procedūras izveidošanu. Tas nepieciešams, ņemot vērā, ka arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga esot norādījusi, ka impīčmenta procedūras trūkums, pašlaik ļaujot prezidentu atstādināt no amata "kā suni" jeb bez pamatojuma, darba grupas sēdē pauda Balodis.
Atzinumā skarti arī jautājumi par parlamenta vēlēta un tautas vēlēta prezidenta pilnvaru apjoma atšķirībām, par pilnvarām atsevišķās jomās, tajā skaitā nacionālās drošības jomā un Valsts prezidenta aizvietošanu.
Par darba grupas apmēram 40 lappušu atzinumu vēl būs jālemj Juridiskajai komisijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!