Satversmes aizsardzības birojs (SAB) kategoriski iestājas pret ideju, ka Saeimas deputātiem pielaide valsts noslēpumam tiek piešķirta automātiski, ceturtdien žurnālā "Ir" publicētā intervijā atzīst SAB direktors Jānis Maizītis.
"Ir arguments, ka ir atsevišķas valstis, kur tas regulējums ir tāds, bet es teiktu, ka Latvijas apstākļos tas būtu – vai vai vai, kas notiktu. Es ceru, ka vēlētājs piekristu tādam argumentam, ka viņš nezina visu par kandidātu, par ko nobalso konkrētajās vēlēšanās," viņš skaidro, piebilstot, ka drošības iestāžu, tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir daudz vairāk objektīvas informācijas par to, kāds ir topošais tautas kalps un kā interesēm viņš kalpos – vai tiešām sabiedrības, vai kādām savtīgām, noteiktu grupējumu interesēm.
Komentējot Satversmes tiesas lēmumu, ka pārsūdzības iespējas indivīdiem, kam atteikta pielaide valsts noslēpumam, neatbilst Satversmei, Maizītis norāda, ka SAB jau ievēro daļu sprieduma, proti, personai tiek izsniegts kopsavilkums par iemesliem, kāpēc pielaide atteikta.
"Tiek uzskaitīti tie punkti, kuri varētu būt par pamatu negatīva lēmuma pieņemšanai. Protams, tur nav visa informācija, kas ir visā pārbaudes materiālā, jo mūsu pienākums ir aizsargāt slepeno darbību, slepenos palīgus, slepenās metodes un taktiku, kādā šī informācija ir iegūta. Bet mēs cenšamies noformulēt to, kas ir mūsu rīcībā tā, lai vismaz būtu daudzmaz precīzāk," viņš klāsta.
Maizītis arī uzsver, ka optimālākais pārsūdzības variants ir tas, ka ģenerālprokurora lēmumu vēlreiz ir iespējams pārsūdzēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
