Reiderisms un avārijas stāvoklis – nedienas vajā daudzdzīvokļu namu Patversmes ielā  (17)

Savdabīgu dāvanu dažas dienas pēc pērnajiem Ziemassvētkiem saņēma "Ozolaines namu" valde – neliela grupa cilvēku ielauzās biedrības telpās un pasludināja sevi par tās jauno valdi. Drīz vien atklājās, ka daļa neapmierināto dzīvokļu īpašnieku paspējuši sasaukt biedrības kopsapulci un iecēluši jaunu valdi ar Renāru Kadžuli kā tās priekšsēdētāju.

Par varas uzurpēšanu neizpratnē ir sākotnējais biedrības priekšsēdis Aivars Vindelis, kurš gan pats trīs nedēļas vēlāk tomēr atguva varu valdē. Viņš uzskata, ka noticis reiderisms – Kadžuļa valde iecelta nelikumīgi, neviens biedrības biedrs par kopsapulci nav zinājis un Kadžulis iepriekš nemaz neesot bijis starp 85 biedrības biedriem. Kadžulis sarunā ar portālu "Delfi" apvainojumus noraida, sakot, ka viss noticis likumīgi.

"Biedrs es nebiju piespiedu kārtā, jo man bija visas tiesības būt par biedru. Mani apzināti nepieņēma par biedru. Dzīvokļu īpašnieki automātiski kļūst par biedriem. Nedrīkst dzīvokļu īpašniekus neuzņemt biedrībā kā biedrus," skaidro Kadžulis. Vindelis apstiprina, ka Kadžulis gribējis kļūt par biedru, taču viņam atteikts nenomaksāta parāda dēļ.

Uzņēmuma reģistra (UR) lēmumu apstiprināt Kadžuļa valdi pamatojusi arī galvenā valsts notāre Guna Paidere, norādot, ka valdes maiņa notikusi atbilstoši normatīvajiem aktiem. Paidere gan lēmumā norāda, ka reģistra kompetencē neietilpst biedrības lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude: "Reģistra valsts notārs pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir noformēti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai." Tāpat lēmumā skaidrots, ka reģistram nav informācijas par to, kuras personas ir vai nav biedrības biedri.

UR skaidro – pērnā gada 23. novembrī Vindeļa valde kopsapulcē nav spējusi savākt kvorumu, tāpēc piecu nedēļu laikā kopsapulci bija iespējams sasaukt atkal, un šoreiz kvorums vairs nebija nepieciešams. 17. decembrī tā arī noticis. Sapulci sasaukuši 12 no 85 biedrības biedriem, bet piedalījušies 26 biedri, kuri vienbalsīgi Kadžuli iecēluši par jauno priekšsēdētāju. Savukārt Vindeļa paustais par citu biedru neinformēšanu neesot pamatots – 1. decembrī kāpņu telpās esot izvietotas lapas ar informāciju par kopsapulci.

Vindelis portālam "Delfi" uzsver, ka 23. novembrī notikusī sēde bijusi dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, nevis biedrības biedru kopsapulce, kurā bijusi pilnīgi cita dienaskārtība nekā 17. decembra sēdē, kur viņam atņemts "Ozolaines namu" priekšsēža tituls. Arī informācija par gaidāmo sēdi kāpņu telpās neesot parādījusies.

Informāciju par iespējamu reiderismu Vindelis nodevis arī Valsts policijai (VP), kur uzsākta resoriskā pārbaude, taču vēlāk kriminālprocesu ierosināšana atteikta. VP pārstāve Gita Gžibovska portālam "Delfi" paskaidro, ka policija informāciju par iespējamu parakstu viltošanu uz dokumentiem, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem pārbaudīja, taču dokumenti, kas palīdzēja Kadžulim kļūt par "Ozolaines namu" valdes priekšsēdētāju, šādam formulējumam neatbilst, jo tie nepiešķir tiesības un neatbrīvo no pienākumiem.

Taču biedrības un Kadžuļa vārds parādās vēl vairākos policijā nonākušos materiālos. Gžibovska stāsta, ka viens no tiem ir kriminālprocess, kas uzsākts par zādzību un iekļūšanu īpašumā. Šajā lietā turpinās izmeklēšana.

Vindelis stāsta, ka kriminālprocess saistīts ar Kadžuļa valdes laušanos biedrības telpās 27. decembra vakarā. Kadžulis esot nozadzis biedrības datoru un dokumentus. Pats Kadžulis sarunā ar portālu "Delfi" Vindeļa apvainojumus par datora un dokumentu pievākšanu nenoraida. "Viens no uzdevumiem, kad pārņēmām valdi, bija veikt finanšu auditu. Vindeļa kungam pieprasījām dokumentus, bet viņš atteicās tos izsniegt. Gaidījām vairāk nekā nedēļu – viņš ne tikai nereaģēja uz lūgumiem, bet lika šķēršļus. Paziņojot policijai, mums nācās piespiedu kārtā izņemt dokumentus. Izrādījās, ka tur bija tikai daļa dokumentu, tāpēc nevarējām veikt auditu. Izņēmām arī datoru, kur ir biedrības dokumenti," stāsta Kadžulis, piebilstot, ka vēlāk Vindelim piedāvājis dokumentus atdot, taču amatu atguvušais biedrības valdes priekšsēdētājs esot atteicies tos pieņemt.

Kamēr "Ozolaines namu" valdes priekšsēdētājs Vindelis pie medijiem vēršas, apvainojot Kadžuli reiderismā, Kadžulis izsūtījis atklātu vēstuli ar nosaukumu "Nepieļaut vēl vienu "Maximu"!", ko parakstījuši vairāki Patversmes ielas nama iedzīvotāji.

Vēstulē Kadžulis brīdina, ka apsaimniekotājs māju nolaidis līdz kritiskam stāvoklim, kas arī bijis iemesls varas pārņemšanai pērn. "Mājas apsaimniekotājs Vindeļa kungs pa pēdējiem astoņiem vai deviņiem gadiem ir māju nolaidis kritiskā stāvoklī. Māja jūk ārā un ir kļuvusi dzīvošanai bīstama. Tas bija impulss, lai kaut ko darītu, jo esošais apsaimniekotājs vairāku gadu garumā ne tikai nereaģē un neko nedara, bet arī ignorē dzīvokļu īpašnieku lūgumus un pretenzijas," portālam "Delfi" klāsta Kadžulis.

"Visnepatīkamāk ir, ka visus šos gadus lietus ūdeni no jumta novada uz pamatiem. Tas skalo smiltis zem pamatiem, līdz ar to māja ir sākusi sēsties. Visapkārt mājai ir parādījušās ne tikai vertikālas, bet arī horizontālas plaisas. Tas nozīmē, ka māja sāk grūt kopā. Vairākos dzīvokļos pie sienām, kur parādījušās horizontālās plaisas, grīdas un griesti ir par 10 līdz 12 centimetriem noslīdējuši. Uz grīdas noliekot bumbiņu vai bērnu rotaļu mašīnu, tā momentā aizbrauc pie attiecīgās sienas. Ar aci var redzēt, ka viss ir slīps," bažas neslēpj Kadžulis.

Teikto viņš pamato ar secinājumiem, kurus Rīgas pilsētas būvvalde paudusi pēc nama apsekošanas pērnā gada aprīlī – ēkas lielākās daļas faktiskais stāvoklis ir slikts, un tās lietošana ir bīstama. Ēkā Būvvalde konstatējusi bojātus nesošo sienu posmus, atsevišķus kāpņu telpu pārsegumus, kā arī bojātus balkonus. Būvvalde gan nav skaidri identificējusi, kuriem no 87 dzīvokļiem draud vislielākās briesmas, tāpēc šā gada 7. februāra Būvvaldes slēdzienā minēts, ka jāslēdz, iespējams, būs visa māja.

Mēnesi vēlāk – 14. martā – Būvvaldē iesniegta precizēta informācija, kur pēc Patversmes ielas 30/2 ēkas vizuālās tehniskās apsekošanas būvinženieris norādījis, ka "nav konstatētas būves nepilnības, kas pašlaik radītu nepieciešamību pārtraukt ēkas vai atsevišķu dzīvokļu ekspluatāciju". Tuvākajā nākotnē gan nepieciešams veikt ēkas atjaunošanu ar visu bojāto, deformēto, neapmierinošā vai sliktā tehniskā stāvoklī esošo konstruktīvo elementu nomaiņu, remontu vai pastiprināšanu, secinājusi Būvvalde.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests 17. februārī apsekojis ēkas pagrabstāvu, kur konstatējis – elektrokabelim ir bojātā izolācija.

Ēku apsaimniekojošās biedrības priekšsēdētājs Vindelis noraida Kadžuļa bažas par avārijas stāvokli mājā. "Ēka ir būvēta 1955. gadā. Protams, ka problēmas namam ir. Ir dažas plaisiņas. Pirmās no tām parādījās 1964. gadā. Šīs plaisas ir turpinājušās. Ir problēmas, kas saasinājušās. Valde šinī sastāvā ir četrus gadus. Vai četru gadu laikā māju var novest līdz avārijas stāvoklim? Nedaudz laikam absurdi," portālam "Delfi" pauž Vindelis.

"Ozolaines namu" valdes priekšsēdētājs Vindelis arī pastāsta, ka māja ik gadu no apsaimniekošanas maksas uzkrāj ap 18 tūkstošiem eiro, ko izmanto remontdarbiem. "Regulāri lāpām jumtu. Esam mainījuši asfalta segumu, siltinājuši pārsegumus, mainījuši caurules. Nav sataisīta lietus ūdens kanalizācija. To mēs sen runājam, ka vajadzētu, bet tas ir ļoti sarežģīti, tāpēc šobrīd tāda nav izveidota. Jau pie mājas uzcelšanas 1955. gadā šāda noteku sistēma netika izveidota," ēkas tehnisko stāvokli komentē Vindelis, piebilstot, ka Būvvalde izrādījusi interesi arī par Kadžuļa veiktiem nesaskaņotiem būvdarbiem mājas pagrabstāvā.

Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka portālam "Delfi" apstiprina Vindeļa pausto par nesaskaņotiem būvdarbiem ēkas pagrabā. 13. marta Būvvaldes atzinumā lasāms, ka Kadžulim piederošajās nama pagrabstāva telpās būvdarbi veikti ar atkāpēm no sākotnēji paredzētā risinājuma, tostarp arī gaiteņa, iespējams, nesošajā sienā pārbūvēta durvju aila.

Kadžulis šos pārkāpumus sauc par nebūtiskiem: "Atbrauca būvinspekcijas priekšnieka vietniece Jūlija Konstrova ar vienu no galvenajiem būvinspektoriem. Viņi personīgi apsekoja manu dzīvokli. Izejot ārā, viņus sagaidīja bariņš valdes locekļu, kuri prasīja, vai ir kas atrasts. Viņi norādīja, ka nav un viss ir kārtībā. Jautāja otrreiz. Tā pati atbilde, ka bažām nav pamata. Ir dažas atkāpes no dokumentācijas, bet tās ir nebūtiskas."

Būdams "Ozolaines namu" priekšsēdētājs, Kadžulis paguva tiesā noslēgt mierizlīgumu civilprocesā, kurā biedrība no viņa centās piedzīt 1288 eiro parādu par nenomaksātu siltuma rēķinu, kā arī noteikt, ka viņa nedzīvojamām telpām Patversmes ielas 30/2 pagrabstāvā apkures un apsaimniekošanas maksa būs nulle eiro.

Kadžuļa īpašums ēkā ir bijusī šūšanas darbnīca, kas izvietota divos stāvos. Telpu platība ēkas pagrabstāvā ir 110 kvadrātmetri, savukārt pirmajā stāvā – 30 kvadrātmetri. Īpašumu Kadžulis iegādājās 2013. gadā un plānoja telpas pārveidot par dzīvojamo platību.

"Kad iegādājos īpašumu, pēkšņi man īpašumā piestādīja nepamatoti lielus apkures rēķinus. Maksa līdz pat 550 eiro mēnesī par apkuri pagrabstāvā, kuru es nesaņemu. Es biedrībai sniedzu daudzkārtējas pretenzijas, ka nepiekrītu maksai, jo nesaņemu siltumu. Piedāvāju uzstādīt siltuma skaitītāju, bet man neatļāva. Pieprasīju veikt pārrēķinus – neveica. Pieprasīju "Rīgas siltuma" rēķinus, lai salīdzinātu cenas ar sniegto siltumu – neko man tādu nedeva," portālam "Delfi" sūrojas Kadžulis. Viņš arī piebilst, ka tāpat "piemēro pilnu tarifu par apsaimniekošanu, par ko man bija pretenzijas, jo, manuprāt, par apkuri un apsaimniekošanu būtu jāpielieto vismaz koeficients."

Janvārī Jēkabpils rajona tiesā skatīja "Ozolaines namu" prasību pret Kadžuli. "Jā, bija neparasta situācija, ka es esmu gan no vienas puses, gan no otras puses," sarunā neslēpj Kadžulis. Viņš gan pauž, ka "neatkarīgi no tā, tiesa ir tā, kas izvērtē, vai viss atbilst likumam. Lēmumu pieņem tiesa, skatoties, vai tiek ievēroti visi likumi. Tā nebija parāda atlaišana, bet vienošanās, ka par to manu īpašuma daļu, kur netiek piegādāts siltums, man turpmāk nav jāmaksā nepamatotie rēķini. Biedrībai ir vienkārši jāveic pārrēķins."

"Ozolaines namu" advokāte Jeļena Alfejeva pēc tiesas 23. janvāra lēmuma apstiprināt izlīgumu iesniedza par to blakus sūdzību, norādot, ka izlīgums noslēgts prettiesiski un pretēji labai ticībai. Alfejeva arīdzan norādīja, ka pārvaldnieks nedrīkst mainīt apsaimniekošanas un siltuma maksu atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem.

Zemgales apgabaltiesa 30. martā atcēla Jēkabpils rajona tiesas lēmumu un nodeva jautājumu jaunai izskatīšanai. Apelācijas instances tiesa secināja, ka izlīguma slēgšanas brīdī atbildētājs Kadžulis jau bija atmaksājis parādu un neapmaksāti palikuši vien tiesāšanās izdevumi. Līdz ar to prasītājas "Ozolaines nami" prasība jau bija apmierināta un strīda priekšmets vairs nepastāvēja, tāpēc arī pusēm nebija par ko izlīgt.

Tāpat apelācijas instance piekrita advokātes Alfejevas paustajam, ka noteiktā nulle eiro maksa par turpmāko siltumu un apkuri pārkāpj civilprocesa punktu, ka izlīgumus nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Par apsaimniekošanas maksu ik gadu vienojas dzīvokļu īpašnieki, bet komunālo pakalpojumu cenas nosaka atbilstoši pakalpojuma sniedzēju izmaksām. Tāpēc Kadžulis kā pārvaldnieks nevarēja mainīt sev apsaimniekošanas maksu, jo par to jālemj dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt pārrēķins proporcionāli palielinātu izdevumus pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.

Līdzīgi kā plaisas sašķēlušas 62 gadus vecā Patversmes ielas nama sienas, piedzīvotais dažādās frontēs sašķēlis arī nama iedzīvotājus. Ja pirms valdes rotācijas un varas maiņas namu apsaimniekojušajā biedrībā pulcējās 85 cilvēki, tad pēc šīm nebūšanām jau 17 biedri to atstājuši. Tāpat nav iespējams izslēgt, ka ne policija, ne citas strīdā iesaistītās institūcijas nespēs sniegt slēdzienu, kas apmierinās abas puses, turklāt padoties šajā cīņā ne viena ne otra strīdnieku fronte negrasās.