Medicīnas māsas jūnijā gatavas atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku  (45)

Asociācijā, norāda, ka šādas lēmums pieņemts, jo Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kužinskis (ZZS) neesot izrādījuši interesi tikties ar Māsu asociācijas valdes locekļiem, lai pārrunātu jautājumus par medicīnas māsas profesijas pastāvēšanu nākotnē, virsstundu darbu un atalgojuma jautājumu, turklāt asociācija nav saņēmusi atbildi no Veselības ministrijas (VM) par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar māsas lomu Latvijā.

Saskaņā ar Veselības inspekcijas statistiku 2016. gadā Latvijā reģistrētas 8756 strādājošas māsas, kas ir par 216 māsām mazāk nekā 2015. gadā, turklāt strauji sarūk pirmreizēji reģistrēto māsu skaits, kā arī katru gadu samazinās savā profesijā strādājošo māsu skaits. Desmit gadu laikā darbu slimnīcās uzteikušas aptuveni 5000 māsas, skaidro asociācija.

Tāpat VM veselības aprūpes sistēmas reforma ziņojumā iekļautie dati norāda, ka patlaban Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju ir 502,4 māsas, kas vidēji, salīdzinot ar citām Eiropas savienības valstīm, ir par 42% mazāk - tas ievērojami apdraud aprūpes kvalitāti, skaidro māsas.

Asociācijā uzsver, ka pērn vidējā bruto alga Latvijā bija 858,9 eiro un šogad tā varētu pieaugt līdz 906,1 eiro, taču māsas zemākais mēneša atalgojums ir 418 eiro. Ekonomiskās situācijas radīto apstākļu dēļ 2016. gadā 1355 māsas strādāja divās darbavietās, 178 māsas - trīs darbavietās, un vairāki desmiti māsu spiestas strādāt pat četrās līdz septiņās darbavietās, uzsver asociācijā.

Māsu asociācijas valde rosina pakāpeniski samazināt pagarināto normālo darba laiku, paralēli nosakot normālā darba laika algas paaugstinājumu. 2017.gadā māsas aicina veikt normālā darba laika algas paaugstinājumu par 99,52 eiro, pagarinātā darba laika stundas mazinot no 240 uz 220, savukārt nākamgad veikt algas paaugstinājumu par 123,22 eiro, bet pagarinātā darba laika stundas samazināt no 220 uz 200.

Kā vēstīs, LVSADA turpinās sarunas ar VM un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju par izmaiņām normatīvajos aktos, kas ļautu ar 1.jūliju sākt pakāpeniski samazināt pagarinātā normālā darba laika, vienlaikus ieviešot paaugstinātu koeficientu darbinieku samaksai.

Tā 19. aprīlī LVSADA padomes sēdē teica arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, vienlaikus norādot, ka padome vienojusies sākt arī gatavošanos protesta akcijai, lai varētu brīvprātīgi atteikties no pagarinātā normālā darba laika ar 1.jūliju, gadījumā, ja netiks pieņemts lēmums ar šo datumu sākt saīsināt pagarināto normālo darba laiku.

VM aprēķinājusi, ka pagarināta normālā darba laika samazināšanai par 20 stundām no šī gada 1 .jūlija līdz 31. decembrim nepieciešami apmēram 2,5 miljoni eiro. Tā šonedēļ Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē teica Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks.

Sēdē klātesošie gan vienojās, ka VM vēl jāveic padziļināti aprēķini par to cik liels finansējums nepieciešams, lai samazinātu pagarināta normālā darba laiku par 20 stundām jau šogad, vienlaikus nodrošinot, ka darbinieki nesaņems mazāku atalgojumu.

LVSADA vadītājs Valdis Keris iepriekš norādījis, ka saprot nepieciešamību ministrijai veikt papildus aprēķinus, lai apzinātu situāciju, tomēr arodbiedrība nav gatava gaidīt bezgalīgi.