{132b856f-ea5e-6112-8f19-297a7974aaa9}
Foto: LETA

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pagājušā gadā sagatavoja un izsniedza 512 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu, bet 24 gadījumos atļaujas atteikts izsniegt, liecina SAB pagājušā gada darbības pārskats.

Procedūra paredz, ka personai ir tiesības SAB pārsūdzēt pārējo valsts drošības iestāžu - Drošības policijas (DP) un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) pieņemtos lēmumus atteikt pieeju valsts noslēpumam. 2016. gadā 24 gadījumos SAB atļaujas darbam ar valsts noslēpumu izsniegšanu ir atteicis, tajā skaitā izskatot DP un MIDD pieņemtos un birojam pārsūdzētos lēmumus.

SAB direktora lēmums par speciālās atļaujas atteikšanu ir pārsūdzams ģenerālprokuroram. 2016. gadā ģenerālprokuroram iesniegtas 13 pārsūdzības par SAB pieņemto lēmumu atteikt atļauju darbam ar valsts noslēpumu. 12 gadījumos ģenerālprokurors ir atzinis, ka SAB lēmums ir bijis pamatots un atbilstošs likuma prasībām. Vienā gadījumā ģenerālprokurors ir daļēji un uz laiku atcēlis lēmumu, kurš atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei pārsūtīts DP tālākai izskatīšanai.

Šogad februārī Satversmes tiesa spriedumā secinājusi, ka atsevišķas normas, kas nosaka speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanas kārtību, neatbilst Satversmei un no 2018. gada 1. jūlija zaudēs spēku.

Vadoties no Satversmes tiesas sprieduma, ir jārada jauns regulējums, kas noteiks valsts drošības iestāžu lēmumu pārsūdzības kārtību atbilstoši leģitimētā neatkarīgā institūcijā. Jāprecizē normatīvais regulējums un likumā jānosaka noteikti gadījumi, kad pieļaujama atkārtota pretendēšana uz speciālo atļauju, vai termiņš, pēc kura beigām persona var noteiktā procedūrā atkārtoti pretendēt uz speciālo atļauju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!