Putina mērķis ir radīt eroziju visās Eiropas institūcijās, uzsver Zīle  (257)

Deputāts uzskata, ka Lepēnas nepatika pret ASV un NATO līdz šim ir bijusi ļoti izteikta, kas no Latvijas skatu punkta ir tikai zaudējums. Tāpat ir skaidrs, ka pret Franciju nevarēs vērsties ar tādām Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcijām, kādas tika vērstas pret Ungāriju, Poliju vai Austriju, saka Zīle.

Viņš ir pārliecināts, ka centriskais Francijas prezidenta amata kandidāts Emanuels Makrons, visdrīzāk, uzvarēs svētdien gaidāmajās vēlēšanās, tomēr deputāts bažījas par Makrona priecāšanos par uzvaru pēc vēlēšanu 1.kārtas, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz viņa potenciālajiem 2. kārtas atbalstītājiem vai izraisīt viņos vienaldzību, tādējādi atturot tos no došanās uz vēlēšanām.

"Ja Makrons uzvar, tad interesanti būs palūkoties uz jūnijā gaidāmajām Francijas Nacionālās asamblejas vēlēšanām, jo Makronam nav partija. Ir svarīgi, kas tie būs par cilvēkiem, kas būs viņa jaunās partijas partneri. Jo lielāks būs Makrona uzvaras pārsvars pār Lepēnu, jo vairāk viņa partija potenciāli varētu iegūt balsis Nacionālajā asamblejā," ir pārliecināts Zīle.

Tikmēr EP deputāte Sandra Kalniete (V) norāda, ka pēc Nacionālās asamblejas vēlēšanām Francijā būs pienākusi pirmā reize, kad būs nepieciešams domāt par darbu koalīcijas formā, kas, atšķirībā no Francijas, Latvijā ir jau ierasts. "Domāju, ka gaidāmajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās, ne sociālisti ne republikāņi neiegūs pārliecinošu vairākumu," saka deputāte.

Kā ziņots, svētdien gaidāma Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies centrists Makrons un galēji labēji noskaņotā Lepēna.

23. aprīlī notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā Makrons saņēma 24,01% balsu, bet Lepēna 21,3%. Tikmēr Fijons ierindojās trešajā vietā ar 20,01%, bet Melanšons ieguva 19,58% balsu.