Piektdien, 5. maijā, savā uzrunā Latgales kongresa laikā Rēzeknē Ministru prezidents Māris Kučinskis atzīmēja Latgales nozīmīgumu Latvijas vēstures attīstībā, kā arī atzina, ka Latgale nedrīkst būt bēdu ieleja, kura izmisīgi sauc pēc palīdzības.
Uzrunājot kongresa dalībniekus, Kučinskis norādīja, ka Latgales vēsture ir atsevišķa un ļoti īpaša Latvijas vēstures lappuse. "No vienas puses, Latgale ir novads, kurā dzīvo drosmīgi un apņēmīgi ļaudis, kuri lepojas ar savu zemi, kopj savu kultūru un valodu, tiecas saglabāt savu unikālo identitāti. No otras puses, Latgale tiek dēvēta par novadu, kurš attīstās lēnāk nekā Vidzeme vai Kurzeme, par novadu, kurā sociālās problēmas ir daudz asākas, nekā jebkur citur Latvijā," sacīja Ministru prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Latgales kongress 1917. gada maijā pieņēma lēmumu, kas daudzējādā ziņā veicināja neatkarīgas Latvijas valsts dzimšanu un ļāva iezīmēt pasaules kartē topošās valsts ģeogrāfiskās robežas. Latgales un Latvijas austrumu robeža bija vieta, kurā beidzās brīvības cīņas, un tajās lieli nopelni bija Latvijas bruņoto spēku Latgales divīzijai. Tā bija kaujas vienība, kura drosmīgi cīnījās pret Bermonta karaspēku Rīgā un dažus mēnešus vēlāk kopā ar Latgales partizānu pulku, citām Latvijas vienībām un sabiedrotajiem, piedalījās Latgales atbrīvošanā, iezīmējot jaundibināto Latvijas valsti tās etnogrāfiskajās robežās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
