Makrons var kļūt par nopietnu politisko līderi Eiropā, uzsver Pabriks  (68)

Deputāts uzskata, ka Makronu varētu salīdzināt ar bijušo Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru vai tādiem politiķiem, kam ir pievilcība un, kas spēj virzīties uz priekšu. "Francijā un Eiropā mums ļoti šādu politiķu pietrūkst, jo pēdējos 10 gados politika Eiropā kopumā un gandrīz jebkurā valstī bijusi pilna ar "pelēcībām"," ir pārliecināts eiroparlamentārietis.

Viņš domā, ka Eiropas komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera paustais atbalsts Makronam nav slikts solis, tomēr atklāts ir jautājums, cik spēcīgs ir pats Junkers? "Ir sajūta, ka Makrona vilkme ir lielāka kā Junkera vilkme," piebilst deputāts.

Pirms svētdien gaidāmās otrās vēlēšanu kārtas nav iemesla priecāties, saka Pabriks, norādot, ka nav pārliecības par to, kā un vai par Makronu balsos tie, kas pirmajā kārtā atdevuši savas balsis par Fransuā Fijonu un Žanu Liku Melanšonu.

"Visa politiskā vide Francijā ir ļoti neveselīga. Ja skatāmies uz aptaujām, tad ļoti maza daļa francūžu ir apmierināta ar ekonomisko sistēmu, kas nozīmē, ka ir potenciāls populismam, radot iespējas Lepēnai," saka eiroparlamentārietis.

Neskatoties uz to, ka pēc pirmās vēlēšanu kārtas liela daļa EP deputātu varēja atviegloti uzelpot, Pabriks norāda, ka satraukums EP deputātu vidū, gaidot vēlēšanu otro kārtu, joprojām ir manāms.

"Lielbritānija nesagraus Eiropas Savienību (ES), bet Marina Lepēna Franciju var sagraut. Ir notikusi viena kauja pēc otras un visu laiku populisti uzvar, tāpēc deputāti šobrīd gaida, kad beidzot izdosies viņus apturēt? Cerību šajā ziņā deva vēlēšanu pirmā kārta," saka Pabriks.

Kā ziņots, svētdien gaidāma Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies centrists Makrons un galēji labēji noskaņotā Lepēna.

23. aprīlī notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā Makrons saņēma 24,01% balsu, bet Lepēna 21,3%. Tikmēr Fijons ierindojās trešajā vietā ar 20,01%, bet Melanšons ieguva 19,58% balsu.