Pirmdien, 8. maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un parlamenta deputāti Lestenes Brāļu kapos pieminēja Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Eiropā 8. maijs ir piemiņas diena - Latvijā šajā dienā mēs pieminam ne tikai karavīrus, bet arī cilvēkus, kuri okupācijas gados uzturēja Latvijas Republikas pastāvēšanas ideju nemirstīgu - pretošanās kustības dalībniekus, izsūtītos un represētos, čekas pagrabos mocītos un disidentus, Lestenes Brāļu kapos uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece
Lai arī 1945. gada maijs Latvijai nesa garus okupācijas gadus, tie mūs nespēja salauzt, pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Tā īsti mēs nepadevāmies nekad – ne mirkli nedzisa pretošanās gars un sapnis par neatkarības atgūšanu, trimda uzturēja Latviju de jure, sacīja Mūrniece
Saeimas priekšsēdētāja pauda – ja vajadzēs, mēs pretosimies un nepadosimies arī šodien, un plecu pie pleca mums līdzās stāvēs NATO sabiedrotie.
1945. gada 8. maijā Eiropā beidzās karš un iestājās miers. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tautas atguva neatkarību, Latvijā un Baltijā tā nenotika. Latvija neatkarību atjaunoja tikai 1990. gada 4. maijā, ko ar Konstitucionālo likumu nostiprināja 1991. gada 21. augustā.
1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī uzlabotu dzīves līmeni. Tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers, nevis savstarpēji kari. Tika sperts pirmais solis ES izveidē.
1985. gadā tika pieņemts lēmums 9. maiju svinēt kā "Eiropas dienu". Tā simbolizē vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004. gada 9. maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu.