Par jauno Rīgas policijas priekšnieku iecelts pulkvedis Šulte  (20)

Ķuzis pastāstīja, ka Šulte karjeru policijā sācis vienā no Rīgas policijas iecirkņiem, vadījis slepkavību izmeklēšanas nodaļu un piedalījies daudzās nopietnās operācijās. Turklāt Šultem ir ne tikai praktiskā darba pieredze, bet arī administratīvā pieredze. Šulte līdz šim ieņēma VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieka, Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieka amatu.

Šultem kā galvenās prioritātes izvirzītas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana, reaģēšana sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, policijas redzamība un pieejamība. "Prioritāte ir kvalitāte un kapacitāte. Tāpat ir tekošās jomas, kurās uzmanība jāpievērš, piemēram, sadzīviskajai vardarbībai un ekonomiskajiem noziegumiem," uzsvēra VP priekšnieks.

Ķuzis akcentēja, ka Rīgas reģionā ir lielākais noziegumu apjoms Latvijā, līdz ar to Šultes vadītajai pārvaldei ir lielākais darba apjoms.

Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka amats ir viens no nozīmīgākajiem amatiem VP struktūrā, turklāt šī amata ieņēmējs vienlaikus ir VP priekšnieka vietnieks.

Šulte darbu iekšlietu sistēmā sācis 1992. gadā – Iekšlietu ministrijas Konvoja pulkā obligātajā dienestā. No 1993. gada septembra viņš bija Konvoja pulka autorotas 2. vada komandiera vietnieks. No 1994. gada līdz 2000. gadam Šulte strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas policijas pārvaldes Kriminālpolicijā.

No 2000. gada janvāra viņš bija Rīgas Galvenās policijas pārvaldes 24. policijas nodaļas galvenais inspektors un nodaļas priekšnieka vietnieks. Savukārt no 2000. gada līdz 2004. gadam Šulte strādājis Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē.

Sākot no 2004. gada līdz 2009. gada aprīlim viņš strādāja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā. Savukārt no 2009. gada aprīļa Šulte iecelts par Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku un Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieku.

No 2012. gada Šulte pasniedz lekcijas Valsts policijas koledžā Kriminālistikas katedrā.

Dienesta laikā Šulte par priekšzīmīgu dienestu apbalvots 50 reizes, informē policijā. Tostarp Šulte saņēmis trešās šķiras Viestura ordeni, Ministru kabineta Atzinības rakstu un Drošības policijas Sudraba goda zīmi.

Šulte ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē.

Šultes Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā amatpersonas deklarācija par pērno gadu liecina, ka, neskaitot darbu policijā, viņš kā lektors nodarbināts Valsts policijas koledžā un kā pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātē. Par darbu policijā Šulte pirms nodokļiem pērn saņēmis 37 959 eiro, Valsts policijas koledžā – 4527 eiro, savukārt Stradiņa universitātē nopelnīti 992 eiro.

Viņam lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, bet īpašumā 2004. izlaides gada "Volkswagen Passat" markas vieglā automašīna, kura reģistrēta 2007. gadā.

Viņa bezskaidrās naudas uzkrājumi sasniedz 10 000 eiro.

Jaunajam Rīgas policijas priekšniekam pērn nav bijušas parādsaistības, kas pārsniegtu 20 minimālo mēnešalgu.

Jau ziņots, ka skandālā par ātruma pārsniegšanu iesaistītais līdzšinējais Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks ģenerālis Guntars Marķitāns no 23.marta devās pensijā.

Marķitānam par ātruma pārsniegšanu piemērots 80 eiro liels naudas sods.

Aprīļa sākumā VP pabeigta dienesta pārbaude saistībā ar TV3 raidījumā "Nekā personīga" parādīto sižetu par to, ka janvārī Marķitāns ar dienesta auto pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu, taču pie atbildības nav saukts un policijas darbiniekiem paziņojis, ka šādā veidā esot veicis norīkojuma pārbaudi.

VP Iekšējās kontroles birojs dienesta pārbaudē konstatējis, ka Marķitānam kā reģiona pārvaldes priekšniekam bija tiesības veikt norīkojuma pārbaudi un šādas pārbaudes veikšana viņam nebija jāsaskaņo ar augstāku amatpersonu.

VP gan atzīst, ka Marķitāna veiktā norīkojuma pārbaude nav veikta korekti, jo saskaņā ar VP iekšējiem noteikumiem amatpersonai, kas ir tiesīga veikt šādu pārbaudi, ir aizliegts inscenēt likumpārkāpumus, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, turklāt par veiktās pārbaudes rezultātiem jāiesniedz ziņojums augstākai amatpersonai, kas konkrētajā situācijā nav izdarīts.

Līdz ar to Marķitāna rīcībā ir konstatēti VP iekšējo noteikumu, kas nosaka šādu pārbaužu veikšanas kārtību, pārkāpumi, tomēr, ņemot vērā, ka Marķitāns ir atvaļinājies no dienesta, nav pamata lemt jautājumu par amatpersonas disciplinārsodīšanu.

Policijas darbinieku, kas apturējuši Marķitānu, rīcībā VP disciplinārpārkāpumus nav konstatējusi.

Pēc tam, kad par Marķitāna ātruma pārkāpumu ziņoja "Nekā personīga", viņš pieņēma lēmumu par dienesta pamešanu un došanos izdienas pensijā. Marķitāns aģentūrai LETA toreiz atzina, ka ar automašīnu pārkāpis ātrumu, taču lēmums par došanos izdienas pensijā nav saistīts ar šo gadījumu.